Ja man būtu vairāk..

Tas atkal ir noticis!

Manas domas ir materializējušās!

Patiesībā, man ir viegls nelabums, skatoties oktobra grafikā. Čau, vecā Ieva, kura atkal uzņemas pārāk daudz, nepadomājot par sekām. Kāpsim uz tiem pašiem grābekļiem. Apsveicu!

Bet kā var nekāpt, ja iepriekšējie grābekļi ir mani atveduši tieši šeit un tagad? Joprojām domāju par to, kas būtu, ja es tiešām to reizi būtu pacentusies vairāk, ja es neskatītos liekus seriālus, ja es nenoslinkotu treniņu. Es varētu vairāk – un tagad būtu jādara mazāk. Jā, tā es uzskatu un tajā pašā laikā zinu, ka jebkurā gadījumā es atrastu jaunu veidu kā sevi nodarbināt. Ja man būtu vairāk nauda, es gribētu vēl apmeklēt kaligrāfijas kursus, staigātu uz jogu, trenētos boksā, ceļotu, lai iepazītu, nevis, lai gulētu, apmeklētu vācu valodas kursus, nopirktu Latvijas mākslinieka gleznu, aizietu uz kulinārijas kursiem, apmeklētu iedvesmojošas konferences, nopirktu labāku kameru – labākiem kadriem utt. Saraksts diezgan pagarš. Es jau teicu, ka vēlos iemācīties sist pa bungām? Kā tev? Tev arī ir bezgalīgs saraksts ar vēlmēm, kuras tu nevari laika un naudas dēļ īstenot?

Un tad es turpinu domāt.. kam tad īsti ir jēga? Mēs paši radam šo jēgu savai pasaulītei, tas ir fakts. Tad kāpēc tik daudz enerģija tiek patērēta, lai kalpotu citiem? Nē – neuzskatiet, ka es savu darbu uzskatu par kalpošanu – pilnīgi un galīgi nē. Es runāju par sistēmu. Sistēma, kura ir mākslīgi izveidota, lai mēs “labāk” dzīvotu. Vai mēs dzīvojam labāk? Ērtāk – noteikti! Bet, vai labāk?

Un tad, es domāju par kosmosu. Nav patiesības, otvičaju!

Tāpēc, turpinam strādāt, lai īstenotu savu jēgu. Manējā ir pārāk bravūrīga. Bet zin kā, izdosies! 😊

Tad par nākotnes plāniem:

Līdz jaunajam gadam es publicēšos daudz mazāk. Es nespēju pateikt, vai vispār būs kaut kāds ieraksts līdz 2018. gadam – tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no iedvesmas.

Šobrīd – notiek mana – pārbrendošanās. Un ir neērti rakstīt vecajā formā un vidē. Gribās iet uz priekšu, bet ar kāju turu durvis vaļā. Jā – tā bija lieka enerģija – uztraukums par to, vai man svētdienā būs ko publicēt. Un ziniet, ko – es taču esmu sev Boss, es nosaku kad un kas būs. Un, ja nav kādu nedēļu, vai vairākus mēnešus? Tas nenozīmē, ka esmu slikta, slinka un sazin kāda vēl – tas tikai nozīmē to, ka esmu cilvēks. Es ticu, ka Tu nemaz tā nedomāji.. es par sevi vienmēr to sliktāko domāju. Ā – pie šī temata piebildīšu, kāpēc mani parasti neaizvaino anonīmi komentāri un kritika? Jo, neviens nespēj būt tik liels kritiķis kā es pret sevi. Vismaz nav vēl nevienam tā sanācis. Ok, atgriežamies pie šī raksta.

Būs jauns dizains manai lapai, manam tēlam un manai videi. Un tas būs saistīts arī ar manu grāmatu (iepriekšpārdošana sāksies jau martā). Vēlos izveidot vidi, lai vairāk varētu komunicēt ar saviem lasītājiem, personīgākā līmenī.

Lai mana lapa ir vieta, kur ikviens var justies gaidīts un iedvesmots. Bet tā nebūs vieta, kur ar krāsām, vienradžiem un varavīksnēm tev radīšu iespaidu, ka man viss ir lieliski – tev ar tā jābūt. Nē. Es vēlos, lai tā ir īsta vieta – ar pārdzīvojumiem, kļūdām, emocijām un noteikti tam pa virsu arī ar daudz krāsām, vienradžiem un varavīksnēm. Tu neesi viens!

Visticamāk, tava unikālā problēma arī mani ir piemeklējusi, vai kādu no lasītājiem – un brīnišķīgs veids kā ar to tikt galā ir – nejusties vienam.

Par maniem jaunajiem un ne tik jaunajiem projektiem var uzzināt, sekojot līdzi man instagramā – @ievabiteniece ! Tur tiešām tiek dokumentēta mana ikdiena!

Veiksmīgu nākamo nedēļu!

Shoot for the stars!

Ar cieņu,

Ieva.

p.s. Bilde nozgata no Google (man steidzami nepieciešama jauna fotosesija)

Atstāj komentāru

@ievabiteniece