DEJA VAR BŪT TAVS DARBS | *DEJA vietā vari ievietot sev vēlamo profesiju*

Pirms pāris dienām, pabiju savas skolas salidojumā. Ir pagājuši jau 12 gadi, kopš beidzu vidusskolu.

Ja tā pavisam godīgi – šī skola man asociējas ar milzīgu neticību un smīniem – pārsvarā jau no skolotāju puses. Jā, es nebiju sekmīgākā skolniece – un ne jau tāpēc, ka es būtu dumja, bet tāpēc, ka man nebija laika mācīties. Visu vidusskolu profesionāli dejoju, un 12. klasē, skolā biju vidēji 3 reizes nedēļā. Populārākais teiciens – “Ieva, kad tu sāksi darīt kaut ko nopietnu? Dejošana nav darbs.”

Un te nu es esmu – 12 gadus vēlāk, un ar prieku saku: “Jā, es joprojām dejoju”.

Deja var būt tavs darbs.

Jebkas var būt tavs darbs!

Bet ir pāris pamatnoteikumi, lai tu varētu ar to pelnīt:

1. Tici tam, ko dari!

Lai ko arī apkārtējie teiktu – VIŅI NEZIN! Kā gan šie var zināt? Kā tavi vecāki var zināt? Kā draugi un skolotāji var zināt?

Es savu vīziju joprojām nespēju ietīt vārdos, tad kā gan 16 gadīgs jaunietis to spēj? Es joprojām ticu dejai un tās spēkam. Pat ejot cauri grūtībām, esmu pie tās palikusi.

2. Esi noteicējs saviem lēmumiem!

Manuprāt, mēs pārāk paļaujamies uz citiem – ka tie iedos mūsu dzīves aicinājumu, iedos prasmes, iedos zināšanas.. bet tev ir jāiemācās ņemt. Un tad to apstrādāt.

Esmu nosēdējusi simtiem stundu, no kurām neko neesmu ieguvusi, jo man vienkārši nebija pateikts – ka man pašai arī ir jāpiedalās mācīšanās procesā. Tu taču zini, ka priekšmeti, kuri tev patīk, tev labāk sanāk, vai ne? Tas ir tieši tāpēc, ka tu piedalies mācīšanās procesā.

Deja ir spilgts piemērs. Es nevaru iemācīt dejot tiem, kuri gaida, ka maģiski – atrodoties manā studijā – tu iemācīsies dejot. Tā nenotiek. Pat kopējot mani – nop. Nebūs sasniegumi! Tev ir jāņem mana mācība, jāapstrādā un tā jāpielāgo sev – pat ja tev šķiet, ka to nevajag. Mēs nezinām, kur katra zināšana mūs var aizvest.

Līdz ar to – Deja var būt tavs darbs, ja pats būsi noteicējs savam lēmumam. Kļūdīsies? PERFEKTI!!! Nav labāka mācība par kļūdu!

3. Aizmirsti par plānu B.

Man šķiet, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es esmu deju pasaulē ir – es nemaz neplānoju neko citu darīt. Un tad, kad tev nav rezerves plāna – tu visu laiku un līdzekļus ieguldi tajā mirklī. Un tas atmaksājas – apsolu! Protams, ir bijis tā, ka jāpiestrādā papildus – bet tas ir tā vērts, lai dzīvotu šajā maģiskajā pasaulē.

4. Neaprobežojies!

Deju industrija ir diezgan plaša. Viens no populārākajiem jautājumiem ir – “Cik tad ilgi varēsi dejot? Ko tad pēc tam?”. Kas tad ietilpst deju industrijā un ko tu vari darīt pēc tam? Varu nosaukt dažus piemērus: Horeogrāfs, Scenogrāfs, Producents, Menedžeris, Režisors, DJ, Filmētājs, Lektors, Uzņēmējs, Rakstnieks, Sociālo tīklu eksperts (kaut kas tāds ir?)… utt! Viss ir atkarīgs no taviem hobijiem, interesēm un stiprajām pusēm. Lai gan, es ticu un zinu, ka jebkuru prasmi var attīstīt, un visi šitie “tev tas dabīgi sanāk”, “tu esi tāda dzimusi”, “tev vienkārši ir daudz enerģija”, “tev ir sakari” … aghh… Viss, ko esmu darījusi ir tikai smaga darba rezultāts. Es izvēlējos iet nečīkstētāja ceļu (čīkstēšana aizņem tik pat daudz enerģiju – cik strādāšana).

 

Visa pamatā ir degšana par savu profesiju! Jau sen nestrādā tas, ka kāda nodarbošanās nav aktuāla, vai ar to nav iespējams pelnīt. Tavos spēkos ir noteikt – vai ar to var pelnīt. Atceries pirms pāris gadiem, kad visi smējās, ka ar sociālajiem tīkliem var pelnīt? Es varētu nosaukt tūkstošiem piemēru, kad kāds kādam neticēja! Man joprojām smieklīgi šķiet komentāri par – “Kamera mobilajā telefonā??? Kas būs tālāk, veļas mašīna?”.

Tā kā ņem visu savās rokās – un dari! Prasi padomus, rakņājies cilvēku biogrāfijās, nozodz pāris idejas, pārtaisi tās, riskē, pēti, dari maksimāli kvalitatīvi, iesaisties brīvprātīgajos darbos, okšķerē… un DARI!

 

Es ticu arī Karmai! Tāpēc, neaizmirsti palīdzēt arī citiem 😊 Mēs uz šīs zemes esam kopā, un katra sasniegumi – atver durvis citu sasniegumiem! Go For It!

__________________________________________

Kā jau solīju – būs GIVE-AWAY!

Man mīļa draudzene ir atvērusi savu rotu kompāniju – https://www.thebreakupclubams.com – Ieskaties!

Un, mēs, vēlamies tev dāvināt kādu rotu! Kas tev jādara? Pavisam vienkārši – pieraksties manas lapas JAUNUMIEM ! (to var ērti izdarīt, pirmās lapas pašā apakšā) . Un no šiem epastiem izlozēsim laimīgo!

 

Paldies par uzmanību,

Ar cieņu,

Ieva

Foto: Ritvars Stankevičs

 

 

Komentāri (3)

  • Sanija

    Chaaafff! Vēroju tevi jau kādus 10 gadus. Nē. Es nedejoju. Lai gan ticu,ka,ja to mācītos, samīlētos dejā līdz ausīm. Nesen tikāmies, tu mani nezināji, es tevi gan. Mans stāsts īsumā-mūzikas skolu bērnībā pabeidzu viduvēji-laikam kāds 7 vidēji galā sanāca. Bet kas ir atzīme? Cipars. Kur nu vēl kādā konkrētā cilvēka attīstības posmā-14 gados. Paradoksāli-esmu skolotāja mūzikas skolā! 26 gados iestājos mūzikas vidusskolā un 30 gados-Mūzikas akadēmijā. Te nu es esmu- JVLMA 2.kursa studente un pedagogs ar 1.5slodzi mūzikas skolā. Ticu sev, savai vīzijai, savam mērķim! Patiess prieks par tādiem cilvēkiem kā tu!

    Atbildēt

    • Ieva Biteniece

      Brīnišķīgs stāsts! Paldies!!! 🙂
      Pēdējā laikā, esmu jau vairākus cilvēkus satikusi, kuri saka, ka vēro mani jau 10 gadus! Tas ir… man pat nav vārdu… Neticami!! Paldies! 🙂 Un man ir prieks, par tādiem, kuri dara! Tā tik turpināt!

      Atbildēt

  • Raina

    Ayy ļoti gaidīju šo rakstu! Un kā vienmēr, kaut kas iedvesmojošs un lielisks! Es jau tagad nevaru sagaidīt nākošo blogu jo to katru lasu ar lielu aizrautību un nekad nav garlaicīgi! Tā tik turpināt! 🙂

    Atbildēt

Atstāj komentāru

@ievabiteniece