Laiks, kad jutos vientuļa | Kartīte Nr. 5

Tā arī, vairākas nedēļas nesagaidījusi atbildes/rakstiņus no kolēģīšiem (viss ok – es saprotu – mēs esam aizņemti – pilnībā to izjūtu arī) – izlēmu vienkārši ņemt un pati rakstīt. Ir iedvesma!

Paņemu kaudzīti un izvelku kartiņu – “Apraksti laiku, kad juties vientuļa”. Nodomāju – cik ironiski! Bet tajā pašā laikā – ticu kosmosam un tas zin, ko dara. Kādam šis jādzird (gribēju teikt – jāizlasa).

Nevaru izlemt – cik dziļi šajā iet iekšā – jo patiesībā tas ir tāds pasmags jautājums.

Dzīvē esmu vienpate. Pilnīgs un galīgs introverts! Tas nozīmē, ka enerģiju uzņemu vienatnē. Tāpēc vienmēr esmu mēģinājusi paslēpties un pati savā nodabā darboties, jo patiešām man ir interesanti ar sevi – grāmatas, rakstīšana, filmas, jaunu prasmju apgūšana, sports, meditācija utt.! Arī radu vienatnē. Pilnībā nespēju saprast to brainstormošanas lietu ar vairākiem cilvēkiem. Uz mani tas vienkārši nedarbojās. Labākas idejas rodas esot ar sevi. Lai gan ir gadījumi, kad kāda saruna iekustina ideju vai pat aizšķeļ.

Pat ceļoju viena pati! Šovasar 3 nedēļas ar mašīnu izbraukāju daļu Eiropas – un pilnīgā vienatnē!

Vienatne nenozīmē vientulību.

Vientulība, man par laimi, ir reti piemeklējusi. Pieņemu, ka tas ir saistīts ar to, ka kopš agras bērnības pārsvarā esmu bijusi viena. Jau jaunībā mācēju sevi pieskatīt. Tāpēc, nesaprotu filmas, kurās 11 gadīgam bērnam ir aukle! Tiešām negribu lielīties, bet 11 gados sevi uzskatīju jau par pieaugušu un patstāvīgu.

Gudrie zinātnieki saka – Ja augot tev nepārtraukti ir bijusi pievērsta pastiprināta uzmanība un tu esi pieķēries kādam, vai visu laiku esi nodarbināts – tad jau izaugot – vienatnes brīži varētu šķist vientulība. Arī tas, ka tev nav otra pusīte – lielai daļai cilvēku ir vientulības iemesls. Bet es – es jau pirms 1. klases mācēju i maizītes sasmērēt, i makaronus uzvārīt – jo vienkārši biju viena. (Ne jau visulaiku – no rītiem un vakaros ģimene bija apkārt. Lai gan… Ik pa laikam mani atstāja pa pusei vienu uz vairākām dienām. ai. šis ir garšs un sarežģīts stāsts – citu reizi!)

Ir divi laiki, kad esmu jutusies un jūtos vientuļa:

1.Starp cilvēkiem

Esmu bijusi vairākas kompānijas, ar kurām nesaderam enerģētiski – un nekādi nevaram sakonektēties. To es saprotu tikai tagad, bet senāk domāju, ka vienkārši esmu dīvaina un neesmu paredzēta cilvēkiem 😀 Jā – šobrīd par to smiekli nāk. Bet reti, kad ir cilvēki ar kuriem jūtos ērti un spēju būt pati. Un tad, kad es nespēju iejusties – tad  neveikli mēģinu kaut ko pateikt, kas nemaz tālāk neaizskan… vienkārši esmu diezgan neveikla. Un tad šie brīži ir tie vientuļie, kad redzi kā dzīvība sprēgā apkārt, bet jūties neiederīgs. Esmu no šī izaugusi un apaugusi ar pašapziņu – tāpēc tagad šīs kompānijas varu mierīgi vērot un priecāties par visiem, pat ja esmu tur enerģētiski neiederīga. Iespējams tas ir saistīts ar to, ka zinu, kurā līmenī pati sevi esmu uzlādējusi – un esmu pateicīga par tagadnes mirkli. Šķiet, ka tas tiešām nāk ar viedumu.

2.Saņemot lieliskas ziņas

Šis man arī sākumā bija grūti. Pirmos apzinātos pieaugušā dzīves gadus pavadīju attiecībās – šķiet, ka 7 gadus pēc kārtas?YES! Un biju pieradusi visās ziņās ar kādu dalīties. Tagad – saņemot traku piedāvājumu vai iespēju vai jebko – man nav tā pirmā cilvēka kam teikt. Tas mani diezgan ilgi vientuļināja. Līdz – es iemācījos sevi mīlēt un novērtēt savu ģimeni un draugus, kuri vienmēr ir blakus. Pirmā reakcija tagad ir – pasvinu ar sevi un pēc tam to saku saviem tuvākajiem.

Protams, dažreiz uznāk kāds vientuļāks brīdis, bet tiešām – man ir paveicies, ka tā nav mana aktuālākā problēma 😊

Ja kādreiz sajūties vientuļi – izej cauri šai emocijai. Nemēģini neko norīt vai noliegt. Tikai – Elpo! Viss būs labi 😊

 

Cover Art – Kristaps Vanags

Atstāj komentāru

@ievabiteniece