ES NETICU VEIKSMEI | oficiālā atbilde uz FB komentāru

Šodien vajadzēja būt Kartīšu blogam, bet:

1. Pārāk vēlu esmu uzrunājusi bloga viesus, un tiem ir nepieciešams laiciņš, lai uzrakstītu šo rakstiņu. Saprotu – mēs visi esam aizņemti darbos! Nespēju sagaidīt, kad varēšu dalīties ar viņu atbildēm 😊 Patiesībā, es labprāt iesaistītu katru, kas vēlas rakstīt! Ziņo man – nosūtīšu tev jautājumu! 😊

2. Vakar viens no maniem ierakstiem FB kļuva ļoti populārs, un vairāk kā 100 cilvēki ar to dalījās, kā arī komentēja. Viens no komentāriem iedvesmoja jaunam rakstam.

Sāksim ar pirm-stāstu (jā, es izdomāju savus vārdus!).

Izlasīju ziņās, ka Latvijā studentu atbirums ir viens no lielākajiem Eiropā. Dalījos ar savu pieredzi – kā mēģināju pabeigt 3 augstskolas, bet neatradu jēgu tās pabeigt (zemāk vari izlasīt visu viedokli).

Kāda sieviete nokomentēja, ka bez papīra es esmu NEKAS. Es atbildēju, ka esmu vairāk kā kaut kas – un bez papīra esmu pasniegusi lekcijas augstskolās, kā arī pedagogu kvalifikācijas kursos. Viņa atbildēja vienkārši – “Ieva, jums tad ir paveicies”….

Uhh… uz mirkli sadusmojos un gribēju jau kliegt pretī. Bet saredzēju iespēju! – RAKSTĪT!

Es neticu veiksmei!

Šis ir skaļš apgalvojums un nav pilnībā patiess – JO nekas nav īsti balts un melns. Protams, ka es ticu veiksmei, kad nespēju izskaidrot – Kā tad šitā var paveikties!!!?

Bet kopumā – NĒ!

Mans redzējums uz šīm veiksmes lietām:

  • Tev ir jābūt gatavam veiksmei!

Neviens mani neaicinātu pasniegt lekciju par savu pieredzi, ja es neko nebūtu darījusi, un ja būtu vienkārši pametusi skolu, atrastu bagātu čali un mājās audzinājusi bērnu (daļai sieviešu šī ir veiksme).

Tas, ka es nepabeidzu augstskolas, nenozīmē, ka es nemācījos. Es ļoti atvainojos, ka es tā saku – bet noteiktās lietās esmu daudz zinošāka par bakalauristiem. Jā, es nezinu terminus, nezinu “pareizos” veidus kā darīt konkrētas lietas – es DAUDZ nezinu! Bet es ļoti labi zinu, to, kas ir nepieciešams man. Un tas, kas ir nepieciešams – ir nepārtraukti mācīties. Es neatsaku darbu, ja kaut ko nezinu vai nemāku. Piekrītu darbam un iemācos! Nemāku kaut ko izdarīt – palūdzu, lai iemāca, eju uz kursiem, paņemu telefonu un ieeju google.

 

  • Mana “veiksme” kaut ko nezināt – dod telpu veidot kaut ko jaunu !

Es taču nezinu kā vadīt deju studiju. Vai kāda skola to varēja iemācīt? Vai to var iemācīt tagad? Nezināšana ir ļāvusi būt kreatīvai un veidot jaunus konceptus un inovācijas šajā sfērā. Protams, ka es esmu kļūdījusies neskaitāmas reizes – pat pārāk daudz. Vai visi šie slavenie cilvēki, par kuriem jūs mācāt skolā, nav gājuši cauri šim? Ir! Esmu izlasījusi simtiem grāmatu – un kopīga lieta ”Veiksmīgiem” cilvēkiem ir – būt citādākiem, nepieņemt sabiedrības normas, riskēt un kļūdīties, kļūdīties un vēlreiz kļūdīties!

Kāpēc jauniešiem ir grūti mācīties? JO NAV TELPAS KĻŪDĀM! Kļūda nozīmē – neveiksme. Lai gan reālajā pasaulē – tā ir veiksme.

Katra mana negulētā nakts, katrs treniņš, katra saruna, katra mācība – mani ved pie veiksmēm. Es esmu tām gatava!

  • Iet šo netradicionālo ceļu nav viegli. Mēs neejam prom no augstskolas, jo mums ir pa grūtu – mēs ejam prom, jo tajā neredzam jēgu.

Pirmajos gados strādāju – 20h darba dienas! Esmu izgājusi cauri ellei – līdz zvaigznēm un atpakaļ – neskaitāmas reizes. Riskēt vai nē – ar šo domu pamostos katru rītu.

Iegūt izglītību ir viegli. Bet būt saimniekam savā ķermenī – tas ir izaicinājums. Un es te nerunāju par savu biznesu – Es runāju par drosmi būt sev pašam, darīt to, ko sirds kāro un nebaidīties no pārmaiņām. Un, lai cik grūti tas būtu – tas ir vienlīdzīgi viegli! Kad esi TU pats – ir vieglāk elpot, krāsas ir spilgtākas, emocijas spēcīgākas. Un Tu esi bagāts! Kā arī liela daļa pelna daudz naudu 😊

 

Es saprotu, ka ir grūti saprast. Šī ir cita valoda. Sažņaudzas sirds, iedomājoties – kā skaloja smadzenes Padomju laikos, kā ierobežoja un kā nogalināja… Es te ar saviem viedokļiem būt valsts ienaidnieks NR. 1!

Tāpēc man IR PAVEICIES, ka dzīvoju šajā laikmetā! Es varu mainīt pasauli – un arī TU to vari!

 

Šis ir tikai mans viedoklis. Es nedomāju, ka tas ir pareizākais. Es ticu, ka rīt iemācīšos kaut ko jaunu, kas iespējams liks mainīt manas domas. Vēlos dot tikai pozitīvu enerģiju! Varbūt izklausos skarba – bet tā ir tava intonācija tavā galvā. Es šo rakstu tikai ar labākajiem nodomiem!

Ar lielāko prieku uzklausīšu tavu pieredzi! Tepat komentāros, personīgajās vēstulītēs vai ieva.biteniece@gmail.com !

 

One Love,

Ar cieņu,

Ieva

 

FB ieraksts 2019. gada 11. septembrī

Šodien ziņās uzgāju rakstam: “Latvijā studentu atbirums ir viens no lielākajiem starp OECD valstīm”. 🔹️Esmu mēģinājusi augstskolu pabeigt 3 reizes, katru reizi citā vietā un citā programmā. Lūk mani iemesli, kāpēc es to neizdarīju:

  1. Novecojusi informācija;
  2. Man laiks ir svarīgs – un šie “lekcija nenotiks” vai arī “atsēžam lekciju un klausāmies kā lektors lasa savus slaidus” – man neder. Esmu aktīva uzņēmēja oficiāli no 19 gadu vecuma, neoficiāli uzskatu, ka no 6 gadu vecuma, kad vecāku veikalā paņēmu šokolādes, izgāju arā un uz trepēm tās pārdevu pa vienu santīmu lētāk. Un… vēl ir daudz piemēri 😊 LAIKS IR NAUDA! Un laiks augstskolā 70% gadījumu bija neliederīgi izmantots! Paldies 30% lektoru, kuri tiešām izaicināja manas smadzenes!
  3. Man ir svarīgi mācīties to, kas man tajā brīdī ir nepieciešams. Ja tā nav (piemēram – mācoties Uzņēmējdarbību, man nepārtraukti mācīja par ražošanu. Es neražoju – es sniedzu pakalpojumu. 2 gados līdz tam arī netikām).
  4. Dokumenta īstā vērtība. Man šķiet absurdi, ka gudrāki tiek uzskatīti tie cilvēki, kuri ir nopirkuši eksāmenus un bakalaurus. Viltīgāki jā, bet noteikti ne gudrāki. Kāpēc tad man vajag dokumentu, ko jebkurš var nopirkt?
  5. 4 gadus mazāk strādāt, lai mācītos? It īpaši, ja es strādāju savu sapņu darbu? Un man liek justies vainīgai, ka netieku uz lekcijām, jo esmu ieguvusi labu darba iespēju, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar mācībām – un beigās vēl ieliek nesekmīgu. Bet tie, kuri nestrādā industrijā par ko mācās, ir lekcijās – iegūst labākas atzīmes. Brīnišķīgi…

➡️ Pozitīvais skolā ir bijis – cilvēki! Tiešām iepazīti forši cilvēki un tās 30% super-lekcijas ir mainījušas manu dzīvi!

Visam šim ir alternatīva – meistarklases!!! Mācies to ko tev vajag, tad, kad tev vajag 💪 Augstskolas ir uzņēmumi! Tāpat kā baznīca. Es tādiem neuzticos. (Edit: es nedomāju, ka neuzticos uzņēmumiem kā tādiem. Tas ir domāts – ka šīs iestādes sevi neafišē kā biznesu, un rada iespaidu, ka dara visu manā labā. Grūti izskaidrot, bet ceru, ka saproti 🙂 )

‼ Tā kā, ja neesi pārliecināts, ko vēlies darīt pēc skolas – neiesaku augstskolu. Sāc strādāt, iesaisties brīvprātīgajos, izmēģini jaunas lietas, ceļo! Ja vēlies būt ārsts, jurists utt. – ej un mācies augstskolā! Pārējie mākslinieki un it īpaši uzņēmēji – dariet savu lietu! 💪🙏 Paldies par uzmanību! Lai izdodās! 👍

 

FOTO: OSKARS LUDVIGS

Atstāj komentāru

@ievabiteniece

This error message is only visible to WordPress admins

Error: No posts found.

Make sure this account has posts available on instagram.com.