No Sevis Neaizbēgsi

Es tiešām vēlos rakstīt daudz.

Un dienas beigās, varbūt nedaudz vēlos – lai tu izlasi. Māksliniekiem jau ču ču vajag to novērtējumu.

Es atceros tos laikus, pirms biju izveidojusi savu mājaslapu – es rakstīju gandrīz katru dienu. Tagad? Knapi pat reizi mēnesī. Citu reiz pat retāk.

Tagad man ir laiks sevi tā pamatīgi izpētīt un iepazīt. Saskāros ar sekojošajām lietām :

1.Es nemēdzu būt patiesi atklāta pret sevi.

Tas viss ir tik ļoti atstrādāts manā prātā.

Ieviesīšu skaidrību – es meloju sev, lai justos labāk. Es saprotu, citiem izsakot baltos melus, mēs domājam, ka palīdzam (dienas beigās – patiesība vienmēr būs labāka). Nē, nē un nē. Vai tas ir ieaudzināts? Protams, ne jau lai mums nodarītu pāri – bet lai pasargātu.

Pēdējos gados, es sev meloju pārāk bieži. Un kādus tik attaisnojumus es neizdomāju, lai mans Ego nomierinātos.

Es sev saku: “Es nerakstu, jo man nav laika” Muļķības. Kādam seriālam gan vienmēr ir laiks.

“Es nerakstu, jo neesmu pārliecināta vai kādam tas interesēs” What a F? Kopš kura laika tu raksti kādam citam? Tā vienmēr ir bijusi tava sirdslieta, kura atbrīvo tevi no uzkrātajām emocijām.

“Man nav ideju” Tev īstenībā idejas ir vairāk kā vajag. Tikai ir bailes tās realizēt.

2.Es nepierakstu savas idejas.

Vislabākas sarunas man ar sevi ir braucot mašīnā. Es spēju tādas diskusijas izveidot un vēl nolasīt lekcijas simtiem cilvēku, izrunāties ar draugu vai sākt sarunu ar svešinieku. Izkāpju no auto – un dodos meklēt attaisnojumus, lai nepierakstītu savas atklāsmes. Tās mēdz būt biedējošas un personīgas –  ar kurām es vairāk nevēlos sastapties. BET, no sevis neaizbēgsi. Ja es pierakstītu, tad es tās atlaistu un atbrīvotu vietu jaunai informācijai.

3.Es bēgu no saistībām.

Jā – rakstīšana ir saistības. Es tās esmu uzņēmusies, un tagad aulēkšoju prom ar ātrumu 75 mph (sooooo american) . Tieši tāpat kā es to daru ar citām saistībām savā dzīvē. Klipatu klapatu klipatu klapatu – vai tā skan aulēkši?

Kopsavilkums ir šāds – es aizbraucu, lai mainītu sevi. Lai izveidotu labāku versiju – Ieva 2.0. (ja tā atskatās – drīzāk šī varētu būt 8tā versija. Yes, roku rokā ar Samsung).

Lai cik ļoti grūti tas būtu, un kādu sviestu es te rakstītu – esmu nolēmusi publicēties kā minimums vienu reizi nedēļā!!!! Un esmu izvēlējusies, diezgan netipiski – SVĒTDIENU! Tīri tāds nedēļas kopsavilkums. Jums tas pat nav jālasa – bet visos sociālajos tīklos tāpat jums uzbāzīšos. Ja būs luste – es publicēšu arī kaut ko pa nedēļās vidu! Bet kuru gan es mānu…

 

Tātad – lai uzlabotu Ieva 8.0. – es apņemos kaut ko darīt regulāri un būt patiesai pret sevi un tevi.

Tu jau zini, ka man var rakstīt – es atbildēšu – un priecāšos (visticamāk lēkāšu no prieka) !

Varbūt, kāds jūtās tāpat kā es, un var vilkt paralēles – un šie ieraksti iedrošinātu kaut ko mainīt!

Vai tu nemēdz bēgt no biedējošām lietām, kuras īstenībā var mainīt tevi tikai uz pozitīvo pusi? Kaut kur dziļi sirsniņā es zinu, ka tā darām mēs visi, visur.

Ok ! Es dodos apņemties tālāk, lai Ieva 8.0. ātrāk tiktu apdeitota. (Sveiciens, Samsung! Ja kāds lasa no turienes – es esmu uzticīga jūsu telefoniem #noiphoneclub un neatteiktos no jaunā Galaxy S8. Tas labi iederētos ar manu jauno programmatūru. Tas tā, ja nu paveicās!)

Ar cieņu,

Ieva Biteniece.

Foto: Oskars Ludvigs

Vieta: BOLD Concept Store

Atstāj komentāru

@ievabiteniece