Vai vari apstāties?? | Veģetatīvā Distonija

Video pēc-stāsts:

Šoreiz stāsts tāds, pavisam nopietns. Man jau vairāk patīk, ja cilvēks noskatās un mēģina pats izdomāt – kas un par ko tur ir. Tas daudz var pateikt par konkrēto personu. Bet ok – mans stāsts:
Kā vienmēr, ideja atnāca pati pie manis. Tad atnāca dziesma. Tad atnāca Villa. Kāds vēlējās, lai šis tiktu iemūžināts, un ziņojums padots tālāk. Es ticu, ka mani enģeļi visu saorganizēja tā, lai tu tagad šo lasītu, pēc tam noskatītos un tad, varbūt domātu. Drīkst arī nedomāt.

Šis ir stāsts par mūsdienu “populārāko” slimību – Veģetatīvā distonija. Jā, man, protams, arī tāda ir. Tāda ir visiem, kuri skrien pēc kaut kā mistiska, nedomājot par sevi. Un katram šis cēlonis var būt atšķirīgs, kā arī var būt citādāks izpausmes veids. Manējais? Es domāju, ka visu varu, un ka gulēšana ir mīkstajiem. To nācās pārdomāt slimnīcā pie sistēmas, kad pateica, ka man ķermenī nav vispār vitamīnu, katru dienu cits orgāns nestrādā, kā arī nervu sistēma čupā. Skaidrs ir tas, ka viss ir sačakarēts, un vienīgā izeja ir – iemīlēt sevi! Tabletes cīnās ar sekām, prāts – ar cēloņiem. Šis ir un būs garšs process, kamēr lēnā garā, vienkārši, izmainīšu savu skatījumu uz pasauli. Tabletes noteikti esmu atteikusies lietot, tā vietā, sāku gulēt. O – parādijās krāsas! Nākamais – jānomaina ēdienkarte! Joprojām atļauju sev našķoties – jo galvenais, lai viss sabalansēts un harmonijā. Pilnībā esmu atteikusies no gāzētiem dzērieniem! Tici man, no negāzētiem daudz labāk var padzerties 😉 Izvairos arī no krāsotajiem. Mēģinu sevi vairāk likt pirmajā vietā. Sabalansēt darbadienu. Atteikties no mistiskiem projektiem. Atsāku mācīties. Nu tā, lēnā garā. Kā jau teicu – tāls ceļš vēl ejams. Šoreiz par šo tēmu neizplūdīšu.

Video, katra dejotāja simbolizē kādu no simptomiem – smakšana, bezspēks, trauksme, sāpes. Mēs zinam, ka ir grūti, bet mēs pārņemam vadību, pieņemam sevi un beidzam bēgt no patiesības.

“Ain’t runnin’ from myself no more
Together we’ll win it all”

Tiem, kuri baidās/kautrējās/nezina – te ir apraksts par slimību (pareizāk būtu teikt – sindroms) http://www.vegdist.lv/lv/page/kas-ir-vegetativa-distonija

Un es pazīstu ļoti daudz cilvēkus, kuri iesmej par šo. Domāju, ka ir laiks pieaugt, un beigt smieties par lietām ko nesaprotam. Sākumskola ir beigusies. Jā, tas varbūt neizklausās nopietni, bet no šī sindroma veidojas daudz nopietnākas slimības – tā kā neievelkat!

Mīlat sevi. Mums īstenībā nav vajadzība tik traki skriet un kaut ko pierādīt. Ja senči spēja dzīvot mežā bez Iphone7, tad gan jau ka mēs arī varam. Apskaties apkārt! Pilsēta? Mūsu valsts ir super maza, un lai nokļūtu pie dabas, autobusā ir jāpavada nepilna pusstunda. Un parki Rīgā ir ļoti smuki sakopti – izej pastaigā. Ej viens. Esi kopā ar savām domām, iepazīsti sevi, izdzer siltu tēju, sapņo par labāku pasauli, pasmaidi pretīgājējam (un nav svarīgi, vai viņš pasmaida pretī), iegrimsti kādā grāmatā par vidusslaiku bruņiniekiem, iemācies katru dienu kaut ko jaunu. Tie ir daži no 1 000 000 piemēriem. Tikai tu esi spējīgs kaut ko mainīt, NEVIENS cits!

Producēju, Režisēju, Horeogrāfēju es pati, dejoja kopā ar mani – Pegija Geidāne, Elīna Vjatere, Endžija Pabērza, ar kameru staigāja un montēja – Kaspars Kambars. Vieta – K.K. Fon Stricka Villa, Make-up – Anita Intaite.

Kā tev patīk vieta? Ar lepnumu paziņoju, ka 1. martā, šajā fantastiskajā vietā (Rīgas centrā pie tam), notiks PRO-X 10 gadu jubilejas koncerts! Laicīgi brīdinu, ka dresscode būs – casual black&white! Ieeja gan būs tikai ar ielūgumiem, tā kā gaidi uzaicinājumu savā virtuālajā pasta kastītē.
Pēdējais – mēs esam palaiduši gaisā savu mājaslapu – www.danceprox.com ! Ieskaties!

Paldies par uzmanību,
Ar cieņu,
Ieva

Foto: Kristaps Bardziņš

Komentāri (2)

  • iewa

    Super raksts. Man arī ir diakonijas… Ļoti smaga. Šobrīd rakstot man ir satraukums un vienveidīgi nāk virsū panika ar nespēju elpot. Man tik ļoti bail no tā visa, ka domāju par to nepārtraukti tādējādi pati provocēju…..

    Atbildēt

Atstāj komentāru

@ievabiteniece