57 Elpas Vilcieni

57 elpas vilcieni ir tieši tik ilgs laiks, lai es domātu par elpošanu. Tas ir mans personīgais rekords. Ja varētu ieskatīties manā prātā, tu redzētu plašu un gaišu māju – ar miljons istabām. Šajā mājā saimnieko ap simts Ievām. Precīzu skaitu nav iespējams noteikt, jo tas nav pastāvošs. Līdzīgi kā ar pasaules iedzīvotājiem – kāds piedzimst, un tajā pašā laikā kāds nomirst. Mans prāts ir nemitīgā kustībā. Un, lai es ilgstoši koncentrētos tādai lietai kā elpošana, man ir nepieciešams pamatīgi koncentrēties, izslēdzot gaismu šajā mājā.

Šķiet, ka visiem tā ir, vai ne?

Tik žēl, ka es nespēju ieskatītos citu prātos. Ja man jautātu, kādu es vēlētos sev super-spēju – es noteikti izvēlētos domu lasīšanu.

Man nekad nav garlaicīgi. Es brīnos par cilvēkiem, kuriem ir. Kā tas ir? Šī pasaule ir ar informāciju un notikumiem pārpildīta!

Mans prāts ir arī lāsts. Bieži vien es vēlos būt kā citi, kuri spēj būt mirklī, neanalizēt visu, paralēli neplānot pasākumus, skatoties apkārt nedomātu par kadrējumu un neapdomātu katru nākamo soli.

Es it kā esmu skeptiska pret horoskopiem. Tie žurnāli ir sabojājuši priekšstatu. Dzirdēju reiz stāstu no kādas žurnālistes, kura toreiz strādāja vienā no lielākajiem un populārākajiem sieviešu žurnāliem – par to, kā pie viņiem top horoskopi. Attiecīgajā nedēļā, kurš ir visvairāk kavējis darbu – izdomā horoskopus. Tas bija sods.

Bet tagad, Facebook manī ir nedaudz atgriezis ticību. Paldies, Astrologi, ka dalieties ar zvaigžņu informāciju interneta tīklos.

Tie man arī iemācīja, ka horoskops nav pareģojums – bet gan padoms. Tu vari izmantot zvaigžņu stāvokli un tu to vari arī neizmantot. Ir lietas, kas notiks tik un tā, neatkarīgi no mums. Bet, ja es zinu, ka ir labvēlīgs laiks jauniem projektiem, es sāku plānot jaunus projektus. Un ja es tiešām tiem noticu, tie piepildās.

Varbūt tā ir tikai prāta apmānīšana.. es nezinu. Es zinu tikai to, ka astroloģiskās ziņas mani iedvesmo darbiem un nedarbiem.

Būsim taču reāli, mēness stāvoklis gan mūs katrus ietekmē – un nemelo, ka tā nav! Varbūt tu vēl neesi atklājis – kā tevi tas ietekmē.

Man nekad nav garlaicīgi. Kā var būt garlaicīgi? Es dažreiz gribu paņemt un atsist to galvu pret kaut ko, lai pārstāj domāt, analizēt un plānot. Visvairāk jau tā analizē. Šo es atskāru savā ASV ceļojumā. Pareizāk sakot, man nāca klāt treneri un uz to norādīja. Tas bija tieši tik acīmredzams. “You thinking too much” – viena no biežāk dzirdētajām frāzēm. Un tad, kad es mēģinu nedomāt, es pārāk daudz domāju par to, lai nedomātu.

Tāpēc es pievērsos skaitīšanai. Savu elpu skaitīšanai. Arī alfabēta atkārtošanai. Nē, alfabēts pārāk noslogo prātu.. es varu perfekti to noskaitīt latviski un angliski. Tagad izaicināšu sevi iemācīties to no otras puses. Jā – man nekad nav garlaicīgi.

Un, lai cik tas savādi nebūtu – es diezgan bieži meditēju. Bet, laikam to daru nepareizi. Ar meditācijas palīdzību es nevis apklusinu savu prātu, bet nokļūstu dziļāk, apslēptajos kambaros, no kurienes man visbiežāk rodas šīs idejas. Tās nekad nerodas tā – apsēžos un domāju idejas. Tāpēc, man ne īpaši patīk, kad man uzreiz par kaut ko jautā – nu, kāda tev ideja par šo? Kāds plāns?

Tātad, man ir trīs veidi, kā idejas atnāk pie manis:

  • Mašīnā, klausoties mūziku;
  • Dejojot;
  • Darot kaut ko, ko es ikdienā nedaru.

Man nekad nav garlaicīgi. Pat, ja es izskatos garlaikota, man nav garlaicīgi. Tieši miera stāvoklis atbrīvo ceļu idejām. Mūsu pasaulē ir pārāk daudz tukšs troksnis, tāpēc apsēdies, paklusē un ieklausies sevī. Tu esi īpašs, neviens nav tāds kā tu, nevienam nav tādas domas kā tev. Ja ļausies – tu radīsi.

Lai veiksmīgi,

Ar cieņu,

Ieva.

Foto: Oskars Ludvigs

Atstāj komentāru

@ievabiteniece