Citādāks Tūrists | Roma

4 dienas un 3 naktis pavadīju pasaules vēstures galvaspilsētā – Romā.

Pirms ķeramies pie darba, jums jāzin, ka es neesmu kūrorta cilvēks. Nespēju sevi iedomāties laiski sēžot pie baseina, sūcot kokteili un baudot sauli. Fū.. šermuļi metās, iedomājoties, kā laiks tiek pazaudēts.

Tātad:

Roma mani ir simpatizējusi kopš tiem laikiem, kad vēsturē, monotonā balsī, skolotāja par to stāstīja.
Vēlāk tā ieinteresēja, redzot tur uzņemtās Holivudas filmas.

Tā es gadu pēc gada visiem stāstīju: “ai, kā vēlētos kādreiz nokļūt Romā”.  Un atkal, izprotot teicienu “Katrs pats savas laimes kalējs”, ņēmu grožus savās rokās, beidzu čīkstēt un nopirku lidmašīnas biļeti.

Tieši Jāņos visiem brīvs, un man šie svētki ne īpaši patīk (man vispār nepatīk visi šie uzspiestie svētki) – nolemts! Jūnija beigas – Roma!

Esmu pamatīgs vienpatis, tāpēc ceļot vienai – man ir kā medusmaize. Man patīk darīt to, ko es vēlos, kad vēlos un kā vēlos. It īpaši ceļojumos. Atzīšos, šis bija pirmais ceļojums, kur bieži vien iedomājos, ka varētu ar kādu dalīt manu pārsteigumu – atklājot aizvien jaunas vietas. Bet nekas – ir plānā atgriezties un varbūt kādu paķert līdzi!

Sērfojot visos šajos Latvijas “lidot lētāk”, sapratu, ka tas nemaz tik lēti nenotiek. Jau sāku pārdomāt… Nesapratu – kā, laicīgi pērkot, biļetes cena var būt 300-400 eur! Un kā jau loģiski domājošs cilvēks, kurš grib ietaupīt – devos apgaitā pa ārzemju saitiem.

www.skyscanner.com man uzreiz piedāvā lētāko variantu.  Un papētot tuvāk, tas pats lidojums, ko Latvijā piedāvā kā lētāko, tur man piedāvā par 60%-70% lētāk. Pāris klikšķi un biļete kabatā. Un nekādas lētās aviokompānijas! Ja man ir iespēja – es izvairos no Ryanairiem un Wizziem. Problēmas, bagāža, apkalpošana, tālās lidostas, slēptie nodokļi – beigās sanāk lielākas izmaksas un ļoti slikts garastāvoklis.

Tālāk dodos uz Booking.com . Šī lapa man ir daudz reizes lieliski palīdzējusi un tiešām atradusi lētākos variantus + vēl atlaides iedevusi. Lieku meklēšanā vēlmi – pilsētas centrs, un sāku no “lētākais variants”. Tā kā Roma ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem, tad viesnīcas tur tiešām ir dārgas. Tāpēc biju pārsteigta par piedāvājumu. Mana izvēle krita uz šo – www.booking.com/hotel/it/angelica-b-amp-b-roma.lv.html . Pašā centrā, ar kājām var aiziet uz visiem apskates objektiem, ļoti moderns un galvenais – lēts dzīvoklītis! Daudziem liels mīnuss šķita, ka šī istabiņa atrodas 4. Stāvā, mājā bez lifta. Pff, kas ta man, sportistei.

Ok – dzīvošanas vieta arī norezervēta! Vēl milzīgs pluss Bookingam ir – tas uzreiz piedāvā tuvākos apskates objektus, ēdināšanas vietas, informāciju par transportu un citas noderīgas lietas. Un tas viss ērtā aplikācijā, kura strādā arī bez interneta.

Ir klāt izbraukšanas diena! Un liktenis ir izdarījis tā, ka man acīs ir konjunktivīts (strutas gāžas ārā, neko neredzu), pirms pāris dienām vēl pārdzīvojusi nesaprotamu drudzi un – nav naudas! Bet jābrauc ir!

Lidošana man vienmēr ir kaitinošs un nogurdinošs process. Bet nav ko bojāt garastāvokli ar šo aprakstu….

Esmu klāt!

Ar vilcienu ir vienkārši nokļūt līdz centram. Tas izmaksā 8eur vienā virzienā. 30 minūtēs jau esi Romas centrā. Nedaudz atkāpjoties – no rīta, whatsappā, man uzrakstīja manas mītnes atbildīgais, apjautājoties – cikos es ielidoju, vai viss man ir skaidrs, un ja es apmaldos, lai viņam ziņoju. Sīkums, bet patīkami.

Tā kā ierados ap pusnakti, man pat piedāvājās atbraukt pakaļ. Bet kaut kā iedomājos, ka man par to prasīs naudu, izvēlējos iet ar kājām. Esmu nakts cilvēks – nekādu problēmu. Pie tam tas bija tikai 10min gājiens, siltā Romas naktī – grēks braukt ar metro vai auto. Pirmajā gājienā (ko kontrolēju caur google maps, kuram arī nav nepieciešams internets), es tik ļoti koncentrējos uz to, lai netieku apzagta, ka neievēroju neko īsti apkārt. Jā – mani sabaidīja, ka ir pilns ar profesionāļiem zagļiem. Pirms tam jau straģētiski naudu saliku dažādās vietās, maku līdzi neņēmu, bet tā vietā iegādājos – fanny pack (gurna somiņa), kurā turēju vērtīgākās lietas.

Mīļi man sagaidīja, Mājasvietu iepazinu, atslēgas saņēmu, duša, modinātājs uz 6:00 rītā! Izplānoju, ka dodos ārā pirms karstuma, pa dienu nāku atpakaļ ar pusdienām, diendusa, un vakarā atkal dodos ārā. Vidējā gaisa temperatūra bija ap 35 grādiem ēnā, pirmajā dienā pat 40 grādi pēc mūsu Celsija. Teica, ka tik taki nejutīšu, bet zin kā – es svīdu nepārtraukti! Uzreiz varu teikt – no kosmētikas nekāda jēga. Pat mēģinot uzklāt, tā nopil nost. Tā kā to variantu uzreiz atmetu.

Ok,ok – atpakaļ pie Romas.

No rīta, izejot uz ielas, apstulbu, priekšā ieraugot Kolizeju… Šo, gandrīz 2000 gadus veco amfiteātri, kurš mani saistīja ar varenību, bet ne ar to, kas tur ir noticis. Brutālas izklaides, kuras beidzās ar asins izliešanu. Tāpēc to sauc arī par nāves teātri.

Aizdomājoties par tiem laikiem, eju ieturēt, mitekļa cenā iekļautās, brokastis, turpat 5 soļu attālumā, vietējā bistro. Bija patīkami iekārtoties stūrī, un noskatīties kā vietējie sāk savu dienu, tam paralēli pamācoties sarunvalodas pamatus. Brokastis gan ļoti mazas – maizītes un Kapučīno. Par kafiju runājot – neatradu nevienu vietu, kur pārdod Latte, bet visur bija kapučīno, kurš garšo līdzīgi, bet stiprāks un garšīgāks.

Mans galvenais plāns – pazust Romā. Iepriekš neplānoju kur iet. Galvenais – Kājās ērti apavi, gurnu somiņa, tajā ierobežotais dienas budžets 20eur, saulesbrilles, uzlādēts telefons un dodamies. Pirms ceļojuma jau izpētīju populārākās vietas, to vēsturi un atrašanās vietas.

100m un jau esmu ienirusi tūristu plūsmā. Uzreiz uzskaitīšus plusus un mīnusus šai plūsmai:

Mīnusi –
*Romā ir ļoti daudz imigranti, tu jau zini no kurām valstīm – un izceļas ar savu populārāko īpašību – uzbāzību. Man ir ļoti labi saprotams, ka naudiņa ir jāpelna, bet nu.. ik pēc 5 soļiem man sejā tiek iebāzts selfie stick, ūdens pudeles, lietussardziņi, it kā lētās biļetes uz muzejiem, Hop in Hop off autobusa biļetes un vēl ļoti daudz dažādi, dīvaini priekšmeti. Nepārtraukti dzirdu – wātēr wātēr, one jūro, teik selfī stīck, senjorā – get īn wizaut laines, selfī stīck! Un es nepārspīlēju – viņi ir VISUR kur pagriezies. Vietējie vispār ir šausmās. Stāstīja, ka pēdējā laikā noziegumu virsrakstos ir tikai šie vīrieši. Šī bija lieta, pie kuras es nespēju pierast.

*Pārliecinājos, ka cilvēki ir visnetīrākā dzīvnieku suga. Viss piemēslots, netīrs… Biju cerējusi, ka par tādiem nodokļiem Roma spēj atļauties cilvēkus, kuri regulāri vāc atkritumus. Vismaz iebraucējus varēja nodarbināt.

*Rindas ir visur. Ja brauc uz Romu apskatīt objektus no iekšpuses vai izmantot gidus – ilgs laiks tiek pavadīts skatoties kāda mugurā. Es nevarēju atļauties ne naudas ziņā, ne laika ziņā. Un arī neplānoju būt tas tūrists, kuram ir jāiziet ekskursijas.

*Baznīcās ir bezmaksas ieeja, līdz ar to, tur dodas  daudz cilvēki. Un viņi runā un runā un runā un runā. Pilnīgi nerespektē vietu kur atrodas. Nosēdēju vienu misi – un gribēju nošaut (diezgan nepiemērota doma baznīcā… lai gāāān… mēs taču visi lieliski zinam, ka katoļi savu ticību uzspieda tieši ar šo efektīvo nogalināšanas paņēmienu) tos čalotājus, fotoaparāta klikšķinātājus un mazus bērnus. KURŠ DODAS APSKATĪT BAZNĪCAS AR MAZIEM KLIEDZOŠIEM BĒRNIEM!!!??? Vietējie pacieš, jo tā vairāk ziedojumus var iegūt. Kāds noteikti nezin – es neesmu baznīcticīga, bet man ļoti patīk atrasties baznīcā – miera un mākslas dēļ.

Plusi – *Ceļojot viena, šis pūlis un plūsma rada drošības sajūtu.

*Pie populāriem apskates objektiem var noklausīties sarunas par interesantiem faktiem par attiecīgo lietu/vietu. Ievēroju, ka tieši Amerikāņi ir tie, kuri staigā un tiešām ir ieinteresēti vēsturē. Pārējie – it īpaši Ķīnieši un Indieši – tik skrien cauri un fočē, nemaz neapstājoties pie apraksta.

*Ja nomaldies mazajās ieliņās, lielās cilvēku plūsmas tev norādīs galvenos ceļus. Tā kā pavisam apmaldīties ir neiespējami. Pat divos naktī. Been there, done that.

Šāda ceļojuma dēļ – ir jēga sevi uzturēt labā fiziskā formā. Ir nostaigāti 60km krustu šķērsu, ne reizi izmantots sabiedriskais transports pilsētā. Viss ir viegli sasniedzams ar kājām. Un nekad nav garlaicīgi ejot – ik pēc pāris metriem ir kāda baznīca, strūklaka, obelisks vai statuja.

Tikai vienu reizi man bija bail, ka mani var nolaupīt, bet saujā turēju atslēgas – ar tām es biju gatava aizstāvēties. Viss kārtībā – esmu dzīva.

Runājot par ēšanu – nesanāca nogaršot viņu populārākās picas un makaronus, bet saldējumu gan regulāri baudīju – Ārprātīgi garšīgi!!!! IESAKU! Karstumā manam ķermenim daudz nevajag barību, bet ūdeni gan regulāri. Pusdienās ieturēju augļu salātus (kāpēc Latvijā tādi nav??? Svaigi, tikko sagriezti! Vai tu zini kur ir?). Vakaros tā pamatīgāk – kādu vietējo sandviču paņēmu, vai arī Mcdonalā salātus un Frī. Kur man bija spēks? Visticamāk barojos no mākslas. Restorānā izmaksas varētu būt ap 20 eur no cilvēka – bet visticamāk pat vairāk. Un šie restorāniņi ir ļoti daudz – izvēle ir pieteikoša. Tik nesapratu tos, kuri ēda tūristu ielās. Plūsma gāja strauji un regulāri pagrūda ēdājus.
Ievēroju arī to, ka tur nav pārtikas veikali. Pāris, maziņus, stūra supermārketus redzēju, bet tie ir tik mazi kā Berģu vietējais veikaliņš.

Ja vēlies iepirkties, jā – tur ir veikalu iela. Bet nu comooon – kurš brauc uz Romu pirkt drēbes? Nē nu, katram citas intereses 🙂 Atzīšos, nopirku cepuri, jo saule dūra pakausī, un arī krekliņu, jo tas, kas bija mugurā, bija pilnīgi slapjš.

Pirms braucu, pārlasīju Dena Brauna grāmatu “Eņģeļi un Dēmoni”, kā arī noskatījos filmu. Iedvesmojoties no tā – izgāju Apgaismības taku. Negāju pēc kārtas – tam nepietika laiks.
Ir ļoti daudz filmas, kuras ir uzņemtas Romā – bet šī izceļās ar patiesiem, vēsturiskiem faktiem.

Ja plāno doties uz Romu, iesaku laiku, lai iekristu pēdējā svētdiena – jo tad Vatikānā muzeji ir bez maksas! Izņemot viņu svētku dienas, kuras internetā jāpameklē. 100% zinu, ka ciet ir 29. Jūnijā, lieldienās un ziemassvētkos. Vēl bija pāris datumi…
Ja es šo būtu zinājusi ātrāk – es noteikti ietu agrāk. Cilvēku plūsmas jau šausmīgas, bet Vatikāna muzejā tiku 10min laikā. Domāju ātri izskriešu cauri…. Fiziski tas ir iespējams, bet kā var paskriet garām tādai mākslai! Fantastiski! 3h, lēnā garā, pētot lasot, tiku tam cauri. Nobeigums bija izslavētajā Siksta kapelā, kur tiek iecelts Pāvests, un tur ir slavenais Mikelandželo sienas gleznojums – “Pastarā tiesa”. Ak, kāda vilšanās. Kapela bija pārbāzta ar cilvēkiem, kuri diezgan skaļi runāja, jutos kā festivālā…. Un foto klikšķi.. lai gan pirms tam bija skaidri norādīts, ka runāt un fočēt aizliegts. Un šī iemesla dēļ, apsargi nepārtraukti kušināja. Bardaks. Bet gleznojums jau skaists…
Tā kā pēdējā dienā man nebija mājvieta (vismaz bagāžu atļāva atstāt), tad savas diendusas vietu izvēlējos turpat Vatikānā, Svētā Pētera laukuma malā, starp kolonnām. Cik tomēr ir patīkami gulēt uz silta marmora (šobrīd īsti neatceros, vai tas tiešām bija marmors…). Tik daudz tūristi, ka man nemaz nepievērš uzmanību. Aizdomājos par marmora mūža ilgumu… Tas ir tik izturīgs un mūžīgs, un ja to uzliktu Barona ielā – veloceliņi būtu uz pāris gadsimtiem! Ak, sapņi, sapņi.

Pavisam nejaušu nokļuvu “Coca Cola Summer Festival”, kurš bija bezmaksas, tiešraide vietējos kanālos un Itāliešu populārākie dziedātāji.

Paliku uz 20min, un tieši uzstājās man zināmiem – tie trīs izskatīgie Itāļi no pagājušā gada Eirovīzijas un kā arī Beļģu DJ – Lost Frequencies. Šeku reku viņi ir –

https://www.youtube.com/watch?v=ilw-qmqZ5zY

https://www.youtube.com/watch?v=1TOMqZV2jA8

Noteikti populārākā un iespaidīgākā vieta bija – Trevi strūlklaka (titulbilē), kura tika celta 30 gadus, 18. Gadsimtā. Oriģinālais autors esot nomiris un to ir pabeidzis cits mākslinieks. Tādas lietas var uzzināt, sēžot pie strūlklakas, ēdot McDonalds salātiņus.

Kopsavilkumā: Es iesaku papētīt vēsturi, iegādāties tiešām kvalitatīvus sporta apavus, un staigāt. Staigāt un baudīt! Man ne reizi neiesāpējās kājas. Tik mugura dažreiz neklausīja – bet ko gan pāris tabletes ibuprofena nevar novērst? Es to, starpcitu, iegādājos Vatikāna aptiekā. Man ir ibuprofēns no Vatikāna!
Ja ir iespējas, protams, var staigāt pa maksas muzejiem, bet domāju, ka tas nedos tik daudz īstās Romas izjūtas. Ej, maldies – un kad pavisam esi nomaldījies – Google Maps vienmēr palīdzēs!
Ar katru dienu šī pilsēta kļuva mīļāka, un esmu ieguvusi daudz vairāk nekā cerēju. Paņem līdzi grāmatu, nosēdies kādā skaistā vietā un iedvesmojies. Es tiešām nespēju ieteikt noteiktas vietas, jo jāredz ir viss! Ja es fotogrāfētu kas man patīk, es fotogrāfētu 80% no redzētā. Šī ir pilsēta, kurai ir jābūt tavā bucket list!

BET – Esiet uzmanīgi uz ielām! Braukšanas kultūras tur NAV! Izrādās, ka par agresīvu braukšanu sodu tur nav, tāpēc visi brauc kā grib. Lielākā daļa gājēju pārejas nav ar luksoforiem – un lai tiktu pāri ielai, es ņēmu piemēru no autobraucējiem – nerespektēju viņus, gāju pāri, ar roku liku apstāties. Nebrauks taču nost. Citu variantu nav.

Re kā – Mūsdienās jau tie telefoni ļoti gudri, un katru manu solīti uzskaitīja, vēl izrēķinot cik daudz esmu nostaigājusi. Kopumā ir noieti 60km, no kuriem puse ir veselīgā tempā. Lai ko tas arī nozīmētu.
Šis laiks bija stipri pa īsu. Apsakatīju tikai daļu no tās burvības. Vietējais teica, ka ir nepieciešamas 15 dienas, lai visu redzētu. Starpcitu, Roma visskaistākā ir naktī!

Viens nepatīkams gadījums jeb bezatbildība no manas puses. Biju izpētījusi visus vilciena laikus pirmajā dienā. Pēdejā dienā izlēmu, ka iešu 2h ātrāk, ja nu ir izmaiņas. Bija izmaiņas. Un bija tā, ka nebija vilcienu. Nekādas iespējas nokļūt lidostā! Nē nu, viena iespēja ir – Taxis. Nekas cits neatliek. Noteiktais tarifs ir 48 eur, bet kaut kā viltīgi izbraukājis pa Romu, taksists mani piečakarēja līdz 55 eur. Neko darīt, dienas beigās mana vaina.

Tas tomēr nespēj bojāt manus iespaidus.

Roma – es noteikti būšu atpakaļ!

Man būtu ļoti interesanti uzzināt – ko tu esi pieredzējis Romā? Ja ir kādi jautājumi, pārdomas vai vienkārši ieteikumi, kur man aizdoties nākamreiz – te sāniņos droši, komentāru sadaļā, tos var ierakstīt, vai arī Kontaktu sadaļā man uzrakstīt. Priecāšos!

Ar cieņu,

Ieva Biteniece.

Atstāj komentāru

@ievabiteniece