DEJA | RĪGA | MANA IEDVESMA #LVIEDVESMO

Šis stāsts būs par mums, Rīgu un sajūtām.

Man ir milzīga atbildības sajūta pret savu darbu. Kopš sevi atceros, es vēlējos visu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ja citi man neticēja, es izveidoju savu platformu, kur izpausties. Piemēram, es vēlējos būs žurnāliste un rakstīt skolas avīzei. Man neticēja. Es izveidoju pati savu skolas avīzi. Es gāju piektajā klasē.

Par manām deju vīzijām smējās un apšaubīja – es izveidoju savu deju studiju.

Lai ko es darītu – man galvā bija jauns un svaigs projekts. Daudz kas neizdevās un daudz kur es kļūdījos – un viens no tādiem pamat iemesliem bija – Man apkārt nebija īstā komanda. Es nesaku, ka kāds bija slikts… Viņi neredzēja un nejuta manu vīziju.

Vislielākās mocības bija televīzijas šovos. Man ne tikai vienmēr nogrieza spārnus, bet arī nogrūda uz ceļiem. Un beigās tas sviests, kas bija redzams, manas idejas atrauga – skaitās mans darbs. Nesūdzos – ļoti laba dzīves skola. Nē, protams, bija arī labi projekti. Viss nav liekams vienā maisā. Ahh… tik žēl, ka šis nepārtraukti jāatgādina – ne viss ir balts un melns 😊

Beidzot ir tā, ka man apkārt ir cilvēki, kuri sāk saprast mani un padarīt manu vīziju redzamu arī citiem. Viens no tādiem ir Ritvars Bluka, kurš redz to, ko es pat nespēju paskaidrot. Tad ir Toms Širins, kurš ir izveidojis PRO-X un manu sociālo tīklu vizuālo tēlu. Man nav jāpaskaidro – vienmēr IR ! Pat jaunais PRO/X logo ! Nāca ilgi – bet atnāca! 😊 Tad vēl fotogrāfi – Krists Luhaers, Kristaps Bardziņš un Valdis Kauliņš! Bet tas ir cits stāsts.

Šoreiz parunāsim par šo video, kurš ir titulbildē. Vajadzēja laiku un Kaspars Kambars sāka uztvert manu domāšanas veidu. Es saku – Rīga, nakts, vienkārši, mēs paši (dejotāji) radīsim īsto noskaņu, neko papildus nevajag. Montē kā jūti. Un šī ir pirmā reize, kad es pirmo atsūtīto materiālu negribēju labot. Nav perfekti, protams. Bet ir īsti. Ja manī rodas šī sajūta (tas ir ļoti reti, jo esmu perfekcioniste) – tad ir!

Un šķiet, ka mani aizkustināja tas, kādi ir dejotāji man apkārt.

Katrs pilnīgi citādāks, lai gan kopā esam trenējušies gadiem. Mans mērķis ir piepildīts – ir izauguši nevis kopētāji, bet Personības! Kad mācu dejot – es nevēlos, lai mani kopē. Tas nav iemesls, kāpēc esmu šajā biznesā. Es mācu dejot, lai cilvēki atrastu sevi. Pat, ja tu neplāno karjeru deju sfērā, tu iepazīsti sevi no pilnīgi cita skatu punkta. Deja nav par soļiem un statusu… To mēs darām, jo, pirmkārt, tas ir jautri. Tā sniedz LAIMI! Tas ir svarīgākais.

Atgriežoties pie šā video galvenajiem varoņiem:

Endžija mūsu kolektīvam pievienojās pavisam nesen. Tas notika ļoti organiski un dabīgi. Un gada laikā – viņa ir tik ļoti attīstījusies! Un tas ir tikai darba ētikas dēļ – skola, kurā dejo, nakts darbs, kurā dejo, meistarklases, uzstāšanās, mani treniņi, ārzemju nometnes, savi treniņi – dejošana 24/7 ! Šādā garā viņa ātri kļūs par Waacking karalieni Latvijā – vai arī citā valstī. Ļoti nosvērta un pieticīga – labākās kvalitātes nākotnes zvaigznei.

Pegija ir vienīgā, kurai bija jāiziet darba pārrunas. Cik smieklīgi tas šobrīd šķiet. Viņa ir lielisks papildinājums PRO/X un nespēju iedomāties, kas ar mums notiktu bez viņas. Tēla ieguldījums ir milzīgs.. nez vai viņa pati to apzinās. Ja jūs zinātu cik ļoti viņa sevi lauž, lai kļūtu par labāku dejotāju? Sakožot zobus un ignorējot traumas… Dienās pelna lielo naudiņu nopietnā darbā un naktīs izaicina sevi uz deju grīdas. Arī no citiem deju stiliem nebaidās un drošiem soļiem dodas iekšā visā nezināmajā.

Patrīcija mums ir visjaunākā no kolektīva. Uh – un es sapratu, ka beidzot, PRO/X līderi – visi ir pilngadīgi! Patrīcijai šis deju ceļojums ir kā pa kalniem un lejām – bet viņai piemīt brīnišķīga īpašība – dienas beigās nepadoties. Kritums nenozīmē beigas un katram sarežģījumam ir iespējams atrast risinājumu. Viņas situācijas tik daudzi talantīgi dejotāji ir aizgājuši…. Bet Patrīcija zina, ka pārvarot mazās grūtības – būs iespējams piedzīvot savu mērķu realizāciju. Viņa mums ir galvenā, kura uzņēmās rūpes par jaunākajiem dejotājiem. Un ne jau tāpēc, ka viņa mums jaunākā, bet tāpēc, ka viņa to dara arī ārpus PRO/X. Droši varam teikt, ka viņai ir lielākā pieredze šādā darbā.

Edgars ir visilgāk noturējies. Ar daudz pārtraukumiem… Bet tie tikai norādīja to, ko viņš patiešām vēlas darīt. Šī spītība viņā ir apbrīnojama – un es ļoti cienu spītīgus cilvēkus, tomēr tā ir īpašība, kura man ļāva kaut ko sasniegt. Edgars ir atvērts mācīties – un jo vecāks paliek, jo lielāks prieks par viņa lēmumiem. Es biju klāt, kad gāja ne īpaši… Es zinu cilvēkus, kuri padodās tādās situācijas.. smagi padodās.. Bet ne Edžiņš. Viņš ņem šo pieredzi, un transformē to savā stiprajā personībā. Viss būs.. Viss tev būs 😊 Re kā – abi ar Arču aizstopējās uz Amsterdamu, lai redzētu cilvēkus dzīvajā, ko ikdienā tik redz aiz planšetes ekrāna. Es to nevarētu.. gulēt pļavā, iet un iet, cerēt uz laimi. Trakuļi!

Artūrs, tautu deju dejotājs, atnāca dejot mūsdienu dejas. Kurš to toreiz būtu domājis, ka viņš tagad dejos Operas izrādē “Karmena” kā Hip Hop dejotājs. Un ja jūs zinātu – kā viņš ir audzis morālā ziņā! Skola 12 gados neiedeva to, ko viņš pats iemācījās dejojot 4 gadus! Tas ir 100% – deja attaisa kaut kādus slēptos kambarus galvā. Un Arča ir atklājis arī citus talantus, tikai esot vidē, kura viņu iedvesmo. Man ir liels prieks skatīties uz viņa attīstību, jo tā notiek straujiem soļiem – un tas ir tikai sākums!

Es par katru vēl varētu pastāstīt dažādas interesantas lietas un kā šie cilvēki mani iedvesmo katru dienu, bet šodienai pietiks, vai ne? Ir milzīgs satraukums par jauno sezonu, jo šķiet, ka mēs katrs līdz nākamajam gadam sadarīsim trakas lietas. Mērķi ir milzīgi!

Un Rīga, mana mīļā Rīga. Es vēlos te ielikt rakstu no 2013. gada, kad nolēmu doties meklēt laimi uz otru pasaules malu (Bet Rīga vienmēr mani savilināja atpakaļ):

2013. gada 31. augusts:

“Aizdomājos par to, cik daudziem Rīga ir sapņu pilsēta. Šī ir vieta, kur sākt ceļu savu mērķu sasniegšanai. Tik daudz iespējas, daudz cilvēki un daudz gaismas. Kā tajā dziesmā “land of billions lights”. Tieši kā Amerikāņiem – Los Angeles.

Lai gan Los Angeles neesmu bijusi jau 5 gadus – tik un tā, es tik ārprātīgi spilgti atceros visas sajūtas un smaržas. Jā – smaržas! Tā ir īpaša karsta asfalta smarža. Rīgā tāda arī ir – karstos vasaras vakaros. Tad es varu aizvērt acis un atgriezties tur.

Bet Rīga, mana mīļā Rīga – tu esi skarba. Tu nemaz tik viegli neļauj cilvēkiem piepildīt sapņus. Bet pareizi dari, jo viņiem ir jāsaprot, ka tikai ar smagu darbu, ar sviedriem uz tava bruģa un asinīm skalotām Daugavā – tu ļausi sevi iekarot. Stiprākie izdzīvo – tāda ir pasaules kārtība. Diemžēl kādam ir jābūt vājākam, lai būtu balanss. Tāpēc, draugs, ja tev neizdodas – nebēdā – iespējams uz tavas laimes rēķina kāds cits ir izsities. Priecājies par to. TU esi padarījis kādu laimīgu. Vai tas nav brīnišķīgi?

Bet par to apgaismību. Es jauniešiem saku, ka ir jādzīvo tā, lai PATS justos laimīgs, neatkarīgi no tā – ko tu darītu. Iekodēties uz mērķi – un iet uz to. Nepadoties. Smaidīt. Būt laipniem. Patiesiem. Neturēt sevī negācijas, i nemaz tās neveidot! Bet ko es? Es kaut kur pazudu..”

Nobeigumā vēlējos pastāstīt šādu lietu:

Esmu kampaņas “LV Iedvesmo” viena no vēstnesēm, līdz ar to, ik pa laikam stāstīšu par to, kas mani iedvesmo, darīšu labus darbiņus un mēģināšu tevi iedvesmot labiem darbiem.

Mums ir divi varianti:

  1. Sūkstēties par situāciju –
  2. Vai arī iet un to mainīt.

Es izvēlos numur 2 !

Ar cieņu,

Ieva.

Foto: Valdis Kauliņš

Atstāj komentāru

@ievabiteniece