FB Dienasgrāmata | ASV | 1. daļa

2017. gada 20. marts

Viena no pirmajām sarunām ASV – ou, u from Latvia? Do u know Kristaps Porzingis??

2017. gada 29. marts

Šodiena bija īpaša.Tie kuri zin, kuri nezin-esmu Losandželosā uz pāris mēnešiem,lai attīstītu savu deju mākslu, iedvesmotos, filmētu, rakstītu, restartētos un zagtu idejas. Pagaidām sanāk tikai dejot!Nebiju tā plānojusi,bet jūtu kā atgriežās iekšā tas adrenalīns, ko sen sen (gadiem) nebiju jutusi. Laikam jau tāpēc, ka nebiju trenējusies. Pēdējos gados lēnā garā sāku attiet no dejošanas – un meklēt citus mērķus. Zin kā – vecums tomēr. Uhhh… bet tagad… atkal esmu atpakaļ uz āķa!

Patiesībā, tā riktīgi atpakaļ uz āķa esmu 12h. Vajadzēja tikai vienu cilvēku, kas man pateiktu – “yes, u in the right place, in the right time. Be you.” . Es jau to zināju.. bet…. Nedaudz atkāpjoties – tā kā esmu te jau 4to reizi, vairāk nav tās sajūsmas par katru nieku. Eju un daru. Tas gan man nedaudz pietrūkst. Arī horeogrāfi pārsvarā satikti un zinu, ko gaidīt. Te ir arī nedaudz citādāk nekā nometnēs – horeogrāfs atnāk, saka – strech for five minutes. Katrs savā nodabā, pie Drake pasildās (jā, pagaidām 90% no dziesmām ir no Drake jaunā albuma). Un tad horeogrāfs pieiet priekšā – “thanks for coming. We gonna start on five.” Nekādas motivēšanas – tikai brutāla soļu atstrādāšana. Tas man netraucē, jo es zinu savu mērķi – bet iedomājos cik vīlušies būtu tie, kuri pirmo reizi atnāktu. Jā – vienmēr ir izņēmumi kā Kyle Hanagami. Un vakar – Tony Bellissimo. Tas bija waahhhh… es pat nezinu kā to paskaidrot. Horeogrāfija bija viegla, bet viņš spieda uz precizitāti, bildi (es tomēr neesmu vienīgā kas uz to spiež), un groove. Tik daudz stāstīja un motivēja mūs. Tas jau man tādu hype uzdzina. Stāstīja par piedzīvojumiem ar Chris Brown tūrē, filmējoties Step Up un ikdienas dzīvītē. Laiks dejot pa grupām – un viņš pienāk tieši man pie sejas – “you are so cool, love your dance style” . Un un .. man tūlīt ir jādejo, bet man acīs ir asaras. Whaat – kas tikko notika? Aizmirsu pieminēt – to this point – skatoties uz visiem trakajiem dejotājiem, es jutos kā niecība. Es pilnībā nespēju dejot kā viņi. Pašvērtējums bija diezgan zems – un katru treniņu es sevi lamāju “nu kāpēc tu sajauci to. Kāpēc nebiji ritmā. Kāpēc nevarēji labāk?”. Bet tagad, manī atkal ir iedegta uguns. Let’s go! Have a nice day!

2017. gada 30.marts

Jau vairāk kā stundu skatos kā policija dzenas pakaļ zagtai mašīnai. Šķiet, ka jau 2h. Live te ir labi nodrošināts. Bet saprotiet – tas ir dzīvajā. Es tikko braucu pa tiem ceļiem. Tieši pa tiem. Tas džeks ir galīgi psihs. Un ja es būtu palikusi kā parasti tik ilgi treniņos – tas trakais tieši pabrauca garām Millenniumam. This is crazy. Yap – tikko komentētāji apstiprināja – that guy is crazy!

2017. gada 1. aprīlis

Pirms 10 gadiem, pirms youtube bija populārs – bija tāds šovs – DanceLife. Tas mani iepazīstināja ar tādu vietu kā Millennium Dance Complex (es biju tik apsēsta un mērķtiecīga – ka pēc pāris mēnešiem jau tur dejoju).
Bet stāsts nav par to. Stāsts ir par Blake – kurš bija viens no galvenajiem varoņiem. Diezgan egocentrisks – tāds vairāk nepatīkams, lai gan dejoja vislabāk no visiem tur. Tas mani atturēja apmeklēt viņa klases. Lai gan tagad, domājot par to, vai vispār tādas bija, kad atrados LA.
Lai vai kā – Vakar es pirmo reizi apmeklēju Blake nodarbību. Un tas, ko tas brīnumcilvēks dara – ir brīnišķīgi! Arī kā pedagogs – ļoti labs. Viņa deju spējas ir ārprātīgas – un viņš tik ļoti rūpējās, lai visi labi justos, bet tajā pašā laikā sevi izaicinātu.Tas ir saprotams – man nav tāda deju tehnika, lai tur virpuļotu, lēkātu, lektu pāri galvai utt. Un – es nemaz par to nejutos slikti, jo ieguvu tik daudz no viņa motivācijas, padomiem un tehniskiem knifiem. Blake enerģija ir tika patīkami nomierinoša. Nepaspēju pārstresoties, ka neko nemāku. Tikai izbaudīju deju.
Ja tev ir iespēja – EJ ! Ej un piedzīvo to maģiju viņa nodarbībās.

p.s. noskaidroju, ka gandrīz 8 gadus nav mācījis LA. Tik pa Kanādu 😉

2017. gada 23. aprīlis

Šis bija sireāli! Atrasties LA, būt ballē, kur visi runā Latviski, visas norādes ir latviski un pat mācību klases ir latviešu valodā. Iespēja dabūt rosolu un uzkost speķa pīrādziņus. Ak jā – un Credo koncerts ar latviešu labākajām dziesmām, kurām visi dzied līdzi. Vēl sireālāk – satikt kolēģus (nu tos pašus – Credo!). Mēs te stāvam zem zvaigznēm otrā pasaules malā un čalojam! Fantastiš! Prieks piedzīvot šos momentus.

2017. gada 25. aprīlis

Es tikai gribēju nedaudz padalīties:
Šodien apmeklēju Jazz turns class.
Es vēl nekad neesmu jutusies tik ļoti ārpus savas komforta zonas un vispār – kā losīte.
Iesildoties – 4 piruešu kombinācija. Pēc tam – 16 pirutes. 16!!!! 16!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Tas vēl tā… bet 16 ar labo un 16 ar kreiso kāju!
Paldies, koledžai – tās pieredzes dēļ es vismaz neapvēmos.
Vismaz tagad – 4 pirutes es jau varu uztaisīt normāli!
Tad es sapratu – ir jāmet sevi okeānā.. tur lielākas zivis var noķert…
Haha – es pat nezinu vai tas teiciens atbilst šai situācijai.
Pamēģināšu citādāk:
Izaicinot sevi vairāk – vairāk iegūsi.
Kas tev neliek justies neērti un tizli – tas tevi nemaina.
Nu tagad saprotams, vai ne?
Pasniedzējs pieklājīgi pateica, ka 6dienās pasniedz begginners klasi. Ok 🙂
Ā – es nebiju vienīgā apmulsušā. Īstenībā 60% cilvēku nesaprata ko tur dara 😀 tā piezīme nebija tikai man.
Labs i, tiekamies 6dien.
#esgribugriezties

2017. gada 27. aprīlis

Un vēl viens mans mazais sapnītis ir piepildīts.
Kinjaz Dojo !!!
Nedaudz atkāpsimies –
Man šķiet, ka tas bija 2008. gads. Es uzzināju par tādu deju grupu kā Jabbawockeez. Tā bija revolūcija ne tikai manam prātam, bet arī deju pasaulei. (Starp citu, pirmā deju grupa, kura ieguva iespēju Las Vegasā uzstāties ar savu šovu. Un to dara joprojām.) Uzreiz iemīlēju šo deju stilu! Un ne – lai vēlētos to dejot, bet lai skatītos, skatītos un skatītos. Es biju pilnīgi pārliecināta, ka mans ķermenis uz neko tādu nav spējīgs.
Gadiem ejot – izveidojās Kinjaz , kur viens no veidotājiem, Ben Chung – ir no Jabbawockeez. Tas, ko dara Kinjaz – manai sirdij vienmēr liek pukstēt straujāk. Tā filozofija, tēls, vēstījums un, protams, deju tehnika. Es esmu noskatījusies visus video – un kaut kur zemapziņā, veidojot horeogrāfijas, iedomājos – what would Kinja do?
So, vakar – es beidzot apmeklēju viņu jauno studiju. Diemžēl, tā atrodās diezgan tālu no vietas, kur dzīvoju, līdz ar to, nevaru atļauties to apmeklēt biežāk. Ok, tātad – studija!
Tas, protams, bija fantastiski! Bet vislabākais – kā viņi māca un rūpējas par katru studentu. Tu tiešām tur jūties gaidīts. Un horeogrāfi iegulda laiku, lai iedotu maksimāli daudz informācijas un uztrenētu tehniku, nevis samācītu kaudzi horeogrāfijas. Tas ir tieši tas, ko es vienmēr saku – soļi vispār nav galvenais! Tā ir mazsvarīga lieta.
Un es jutos tik ērti – mēģināju uzsūkt visu iespējamo, strādāt ar saviem mīnusiem un attīstīt savus plusus.
Es vēljoprojām nespēju noticēt, kas notika.
Pirmajā klasē, horeogrāfe gribēja dejot kopā ar mani beigās!
Otrajā klasē, kuru vadīja viens no Kinjaz veidotājiem – Ben – arī tiku selected group, ar kuru viņš ar gribēja dejot. Un bija tik jauks, vēlējās uzzināt no kurienes esmu, teica, ka killed it today. Iemācījās manu vārdu – un beigās pat izsauca pēc vārda! Es?? MANI! Jūs saprotat kāds faniņš manī iekšā lēkāja? Kā vispār kaut kas tāds ir iespējams? 2008. gadā , lai es iedomātos, ka es varētu kādreiz trenēties pie kāda no Jabavokīziem, un viņš mani paņemtu selected, un beigās vēl 5 min ar mani runātu? Es pat tik tālu neizsapņoju. āāāāāāā… es iekšēji kliedzu un ārēji smaidu!
Un es saprotu, kāpēc pēdējā laikā LA taisās jaunas studijas vaļā . Es ticu, ka visi ir noguruši no tās zīmēšanās Millennium (kas, protams, arī nav slikti) – un vēlas ieguldīt dejotājos vairāk tehniku. Tas acīmredzot ir izzudis. Un tas ir steidzami jāatgriež. Tāpēc man ir prieks par milzīgajām iespējām šeit!
Respect All – Fear None.

2017. gada 2. maijs

“Kā Ieva satika savu deju varoni”
Paņem popkornu, tēju un ērti iekārtojies (vai es vienīgā dzeru tēju pie popkorna?) – JO šis būs garš stāsts.
Katru dienu, piepildot mazos sapnīšus – tā kļūst par rutīnu. Ir viegli aizmirsties un sākt nenovērtēt iespējas.
BET TĀ NAV ŠODIENA!
Es pavadīju 2h ar cilvēku, kura dēļ es vispār joprojām dejoju, kāpēc man ir studija (ok – nu ne 100% viņa dēļ, bet kaut kāds procents noteikti ir), kāpēc es mīlu John Mayer un kāpēc es vienmēr mēģinu mainīties. WADE ROBSON !
Ja tu esi dejotājs, un zini visus Willdabeast, Kylus Hanagami utt. un tu nezini, kas ir Wade… Nē, nē – tu nevari sevi īsti saukt par dejotāju (nu varbūt vari) … Ja nezini – EJ TAGAD un IEGOOGLĒ! u must know! viņa darbus tu noteikti zini.
Īsi izstāstīšu:
Wade ir brīnumbērns. Dejo jau kopš piedzima, strādājis ļoti daudz gadus ar Michael Jackson (šī pieredze gan ir skumja, jo Džeksons Wade’u seksuāli izmantoja no 7 gadu vecuma – līdz 14 gadu vecumam), ja nemaldos – 14 gadu vecumā jau horeogrāfējis pirmās tūres un videoklipus Britnijai Spīrsai, Nsync, rakstījis tiem dziesmas, arī Backstreet Boys. Šie ir tikai daži fakti. Un, protams, ļoti daudz gadus – horeogrāfējis vājprātīgas dejas.
Pirmo reizi es par viņu uzzināju 2007., vai 2008. gadā – kad sāku skatīties So you think you can dance. Un es dabūju kreatīvo pļauku sejā! Kā – ar deju var mainīt pasauli? Runāt par problēmām? Caur to mīlēt? Jā – tagad tas visiem ir pašsaprotams – bet tajos laikos, kur es biju – deja bija prieka un zīmēšanās instruments. Wade kreativitāte un kustības ir kaut kas unikāls. Es tiešām nekad neko tādu neesmu redzējusi. Joprojām. Un vienmēr, kad biju iestrēgusi mākslinieciski – devos mentāli pie Wade.
Sakarā ar Džeksona tiesas prāvām (iesaku papētīt to situāciju) – Wade pātrauca mācīt un dejot. Tas bija pirms apmēram 6 gadiem.
Un ja jūs būtu redzējuši manu seju pirms nedēļas, kad redzēju, ka Wade pasniegs meistarklasi tepat? Tieši tad, kad es esmu te! Paldies, likteni! Tu mani tiešām esi atvedis pareizajā laikā. u know what i need.
Savas pirmās emocijas jau ierakstīju savā Vlogā, kurš, diemžēl būs trešais.. tas nozīmē, ka pēc divām nedēļām jūs redzēsiet. Bet es atļaušos arī te uzrakstīt.
Es nespēju iedomāties kā es tagad iešu trenēties. Kā es spēšu teikt – “Šī bija iedvesmojošākā klase”, “šī bija labākā”, “šī bija izaicinošākā”, “šī bija emocionālākā”.. Šī bija visu šo apkopojums. Es biju nodarbībā ar lielu daļu horeogrāfiem, pie kuriem es pati trenējos, daļa vēl no SYTYCD, un vēl bars ar ārprātīgu talantu. Jā – ir grūti aprakstīt piedzīvoto… Sāksim ar to, kad Wade iznāca priekšā – aplausi nebeidza beigties 5min! Jau tad man asaras sāka spraukties ārā (starp citu, es tiku otrajā rindā!!!). Tad mēs apsēdāmies un viņš runāja no sirds. Par savu dzīvi. Es sēžu un jūtu sāpes, prieku, satraukumu, mīlestību un vēl visādas emocijas, ko nepazīstu. Šis cilvēks ir izdzīvojis tādu vājprātu – un to viņš centās mums pastāstīt – ka slava, nauda un ietekme nav laime. Viņš to ir ļoti dziļi izjutis. To jūs sapratīsies, kad Googlē ierakstīsiet viņa vārdu. Un mūs aicināja šo klasi izbaudīt – atgriezties pie pamatiem – DEJOT. Nekādas kameras, nekādas izrādīšanās, nekādas pārspīlēšanas. Just dance. Un nākamās 2h – mēs dejojām prom no spoguļiem, ejot pāri zālei – visi kopā – viens otru atbalstot, džemojot, dziedot, smejoties, kliedzot. Es nekad tik brīvi neesmu jutusies pat ar saviem draugiem! Un kustības, ko viņš mums lika darīt bija tik tizlas un smieklīgas – bet viņš spēja tās tik stilīgi izdejot. Tas bija mūsu izaicinājums!
Tad mēs klusējām. Un es vēlos nodot tālāk svarīgu lietu , ko viņš mums pateica:
“Es tiešām, no sirds, vēlos, lai jūs sasniedzat visu ko esat iecerējuši. Jums katram ir vieta tur, kur jūs vēlaties būt. Un katra cilvēka sasniegumi atver durvis nākamā cilvēka sasniegumiem. Tas dod bezgalīgi daudz vietas un iespējas.”
Visa viņa balss, maniere un ķermeņa valoda – viss bija tik patiesi. Un tas deva man drosmi būt patiesai. Es piegāju pie viņa un pateicu – “This meant so much for me. You changed my life”. Un kā viņa ķermenis mainījās – tā kā atslāba – tā kā akmens nokrita no sirds – un tiešām redzēju, ka viņš ir pateicīgs par maniem vārdiem.
Es ļoti ceru šo sajūtu un pieredzi paturēt ilgāk nekā divas dienas. Es vēlos, lai tas ir manī mūžīgi.
Amen.

2017. gada 3. maijs

Es mēdzu saviem studentiem teikt – lai izaicinātu viņus – “Iedomājieties, ka dejojat kādai slavenībai. Kā vēlaties sevi pasniegt šiem cilvēkiem” . Kurš to būtu domājis, ka ar mani tas reāli arī notiks…
So.
Esmu deju klasē pie Brian & Scott Nicholson (Ariana Grande horeogrāfi. Ja dejotājiem ir iespēja pie viņiem dejot – izmantojiet to! Šie jaunēkļi nāk klāt un labo tavas kļūdas – dod padomus). Šo deju jau zinu, tāpēc iekārtojos zāles kreisajā aizmugurējā stūrī, kur vienmēr ir vairāk vieta – un nolemju kārtīgi atstrādāt, nelaužoties un nekaujoties pirmajā rindā.
Blakus ir gaitenis, kurš ved uz ofisu un wc, kurā man sanāk arī iedejot dažreiz. Nu lūk – treniņš jau ir iesācies, svīstam, mācāmies. Pēkšņi no ofisa iznāk sieviete – tajā brīdī, kad dejojos garām – un es sabīstos. Viņa – “oh, sorry hun”, un es dejojot tālāk smejos un saku – “no problem”.
Pēc 3 sekundēm es saprotu, ka tā ir Nicole Scherzinger!
Viņa man paspraucās garām, nostājās pie sienas un skatās nodarbību. Tieši man pie sejas.
Es neesmu pieradusi pie tādām lietām – iekšā panika, bet no ārpuses es, protams, esmu vēsā. Arī klasē visi diezgan vienaldzīgi paskatās. Ok – nākamo stundu mēģinu saņemt sevi rokās, smaidīt un dejot fakin no sirds. Un vēl vairāk.
Oh well – tā ir diezgan pamatīga motivācija treniņu neuztvert tikai kā treniņu.
Pēc nodarbības, Brian man pienāk klāt (tā viņi dara ar lielu daļu studentu) – dod padomus, norāda plusus – un mīnuss – “Stop thinking so much” . hah… i wish.
Ok – šī bija man pirmā reize šādā situācijā – nākam reiz – es būšu gudrāka un mierīgāka. Es apsolu!
Jā, jā – tagad visi būs – “Kur ir bilde?” bla bla bla !
Te deju studijās ir nerakstīts likums (Patiesībā Millennium tas ir uzrakstīts uz sienas) – Slavenības fotogrāfēt ir aizliegts.
Tas tā, ja vēlies, lai tevi te nopietni uztver 🙂
Labs i.. rīt ir mana pirmā video koncepta filmēšana iekš LA, kur visticamāk būšu fona aktrise – bet ar to jāsāk, vai ne? 🙂
Have a great day!
p.s. man laikam nevajadzētu būt pārsteigtai, ka viņa tur bija, jo deju studija Playgroud LA – pieder Robin Antin – sievietei, kura izveidoja Pussycat Dolls.

2017. gada 10. maijs

Šī nebija tā vieglākā diena.
Es pirmo reizi šeit padevos treniņā.
Jau vairākas dienas ir milzīga pārguruma sajūta. Bet es turu prātā – ja es turpināšu sevi piespiest – es kļūšu stiprāka.
Dienas iet – un kļūstu vājāka. Daudz neuzmanības un noguruma kļūdas, kuras ir apveltījušas manu ķermeni ar zilumiem un traumām. Jā – vēl tas, ka uz galvas nokritu. Brīvdienu es nevaru atļauties. Jūlijā atpūtīšos.
Un nav tā, ka man ir pa maz miegs un ēdiens – viss tajā jomā ir vislabākajā kārtībā! Laikam pārāk daudz viens un tas pats.
Motivācija izsīkst.
Meklēšu iespējas restartēties vēl kaut kur ārpus vides. ES to varu! Un es to izdarīšu! Vai ne?
Ko es vēlos ar šo pateikt? To, ka tas ir OK! Tas notiek ar visiem! Šie posmi ir nepieciešami. Tie piebremzē un neļauj lekt augstāk par savu pēcpusi.
Rīt ir jauna diena – jaunas iespējas. Ja nē – tad parīt. Galvenais – pavisam nepadoties!

2017. gada 11. maijs

Yesterday was one of the worst days this year. Today – was one of the BEST! I didn’t give up – and pushed myself. And it was sooooo worth it! (Video soon 😃) yess – it’s still hard to believe in myself… but i’m trying. Have a great day! 🦄

2017. gada 17. maijs

Deju nodarbība:
Ooo. Forši. Yees, šis sanāk. Oo. Oops. Kas tas? Ok, atkārtojam 17 reizes. Ok. I got it.
Mūzikā? Ok ok. Vairākas reizes. Yeeee – feelin it! Go go! I got this.
Treneris saka – good job. Laaabs. Dejojam dejojam.
Wiii – SELECTED GROUP.
Nostājos.
Kas ir dejot? #sajaucu100reizes

2017. gada 19. maijs

Street performance.
Puikas breiko.
Apkārt 100tiem cilvēku.
Vadītājs : “make some noise if you’re a Trump supporter!!!”

Tādu klusumu, tik pilnā ielā nekad nebiju dzirdējusi.

Pat vīrieties, kurš blakus dziedāja – Barbie Girl – apklusa.

FOTO: Janeta Jumtiņa

Atstāj komentāru

@ievabiteniece