FB Dienasgrāmata | ASV | 2. daļa

2017. gada 22. maijs

3 dienas – mazais atvaļinājums – pie Okeāna.
Fantastiski!
35km nobraukti ar Velosipēdu un 20km noieti ar ķepiņām!
Esmu uzlādēta, saelpojusies svaigo gaisu un saskatījusies filmu cienīgus skatus.
Laiks treniņiem! Rīt.
Bet nakts? Nakts atvēlēta Vloga samontēšanai 🙂
P.s. es zinu, ka viss izskatās tik vājprātīgi cool un awesome – bet nekad, NEKAD – viss nav perfekti. Nevienam.
Bet tāpat turpināšu publicēt tikai pozitīvo! (nu pārsvarā)

2017. gada 28. maijs

Ziniet to anekdoti par pīpēšanu un naudas krāšanu?
Kur tiek aprēķināts, cik cilvēks izpīpē naudas vienības gadā un pielīdzina tam – ka pa to naudu varētu nopirkt… nu, piemēram, Ferrari. Jā.. iespējams ne gada laikā un ne Ferrari.
Ok – un tad šis pīpētājs atbild – a Tev, nepīpētāj, ir Ferrari? Protams, ka viņam nav. Un šis attaisno daudzus pīppašnāvniekus.
Šajā stāstā vajadzētu būt pavisam citai morālei. Būsim reāli – Nepīpētājam noteikti ir vairāk naudas. Ēm – tas ir tādā gadījumā, ja šie abi pelna līdzīgi un nepīpētājam nav citas atkarības. Oh – sāku saprast, ka šim stāstam var būt 100tiem scenāriju.
Ok – te būs mans!
Es nepīpēju un nelietoju alkoholu. Un man ir cita atkarība. Man patīk ieguldīt naudu savā attīstībā. Visu, ko es neiztērēju savu iekšu sagraušanā – es iztērēju ķermeņa attīstīšanā. Tā rēķinot – es to nespētu atļauties, ja man būtu šīs citas atkarības.
Es vēlos pateikt tikai to – ka mēs paši varam izvēlēties savas atkarības.
Un man kaitina dzirdēt, ka cilvēki nepiepilda savus sapņus, nedara lietas, kas viņiem patīk, neceļo kur vēlas – un to stāsta pie alus, ar cigareti zobos. Liekuļi.
Kāpēc vispār par pīpēšanu es te tā atkal? Jo te, ASV, ir super akcija – “Be the generation that ends smoking!”
Un tas man liek domāt.

____________________________________

Ziniet, kas ir viena no grūtākajām lietām diendienā, ar kuru es cīnos?

Apziņa, ka tas, kas ir citiem – ir nepieciešams/vajadzīgs man.
Gribās – bet nevajag!

Būs, varbūt.
Bet jāiemācās netērēt enerģiju uz – ah, es gribētu. Ah, ja man būtu tas un tas. Ah, cik viegli būtu, ja man būtu pieejams tas. Ah, ja es atrastos tur, tas būtu kruta. Ah, ja man blakus būtu tas un tas, būtu jauki.

Mācos nofokusēt skatienu uz mērķi, dzīvojot tagadnē un būt pateicīga, par to, kas man tiešām ir!

Visticamāk, simtiem cilvēku gribētu būt tur, kur es esmu, ar iespējām, kas man ir pieejamas. A es tērēju enerģiju pārdzīvojot, ka man vēl kaut kas pietrūkst.

“You can’t always get what you want 🎤”

2017. gada 30. maijs

Jā – es nosolījos, ka nereklamēšu savu Vlogu.
Kāpēc?
Šis ir tas projekts/eksperiments , kurš mani pieliek pie vietas – katru nedēļu pāris stundas strādāt Premierā – un mācīties saprast to programmu. Kā arī – kreativitātes treniņš. Būt kameras priekšā – treniņš.
Ja kādam ir bail skatīties – nē, tur nav vienkārši pļāpāšana. Vienmēr mēģinu izdomāt kaut kādu knifiņu.
Un ko es daru? – es reklamēju savu Vlogu ar to, ka es nereklamēšu savu Vlogu 😀
Man vienkārši šis pašai patīk 🙂
Un, kad mans dators vairs neslēgsies ārā ik pēc 15 min , tad es sākšu eksperimentēt ar efektiem, un vēlāk – adobe effects!
Video, protams, būs publiski pieejami – manā youtube kanālā – kur nekautrējoties vari droši pierakstīties/abonēt . Un apsolu, ka pirmdienās būs gaisā!

2017. gada 4. jūnijs

Sen nav bijis tāds pamatīgs stāstu laiks, vai ne?

Ir laiks!

Kad braucu uz šejieni, man vispār neienāca pat mazākā doma, ka es varēšu tik daudz dejot – un ka mani pat ievēros. Pff… Te ir šovbiznesa galvaspilsēta – un ko tad es?

Bet kaut kā, es jutos labi, atdevu sevi visu treniņos, un izrādās – es neesmu peļama.

Tad lūk – stāsts par šo video:

Koncepts ir šāds – jebkurš, kurš ir apmeklējis šo horeogrāfu deju klases, var piedalīties filmēšanā. Ja esi pavisam labs, vari vienkārši ierasties un uz vietas iemācīties. Es tā padomāju – ja liktenis man ir šādu iespēju izmetis, būtu diezgan stulbi to neizmantot. Pamudināja arī tas, ka viens no horeogrāfiem, pēc treniņa, man pateica – “You gonna be there, right? You must be there!”.

Nedaudz par horeogrāfiem – Tony Bellissimo, Ivan Koumaev un Matt Aylward. Brīnišķīgi organisks trijnieks! Ivans ir saulstariņš, enerģijas lādiņš un pozitīvais tēls. Viņu zinu jau kopš So you think you can dance otrās sezonas. Tony ir ļoti atbildīgs par savu darbu – jebko, ko viņš dara! Treniņos – labos visas kļūdas, nāks klāt, motivēs un palīdzēs. Pirmais horeogrāfs LA, kurš man pienāca klāt un pateica, ka esmu awesome! Un Matt ir tāds cool džeks, kurš visu nolīdzsvaro ar savu mieru.

Ir laiks būt THERE!

Man bija interesanti pavērot – kā notiek filmēšanas process šajā pasaules malā. Uzreiz varu pateikt, ka daudzi mūsu filmētāji tur līdzi un pat ir labāki. Fakts. (oi, es tak neticu faktiem).

Es gribētu sākt ar mīnusies – bet nekas nenāk prātā.

Tāpēc – PLUSI !

Pirmais, ko ieraudzīju, ieejot iekšā – cik daudz ēdiens bija mums sagatavots. Un man palika žēl manis sagatavoto pusdienu kārbiņu, jo uzreiz sapratu, ka to neizmantošu. Daudz. Tiešām daudz!

Ejot uz filmēšanu, man patiesībā nebija ne jausmas kāds ir scenārijs. Tik teica, lai paņemam ikdienas un deju drēbes līdzi. Pfū.. jo nekā cita man nav…

Tur uz vietas, mums katram iedeva savu lomu. Visticamāk vērtēja pēc izskata vairāk nekā pēc cita. Ā, protams, pazīstamajiem viņi deva “redzamākas” lomas. Es vispār priecājos, ka tur stāvu un stulbi smaidu. Mana loma – Hair Stylist ! Bet filmēšanas laikā viņiem pašiem nebija ne jausmas, ko šim profesijas pārstāvim ir jādara.

Viens no pirmajiem kadriem – kur kamera iet cauri setam un katrs kaut ko dara – patiesībā tika pamatīgi iestudēts. Es jau zinu kā darītu LV – izliekaties, ka strādājat! Bet šeit – katra trajektorija, katrs skatiens, katra darbība – Viss līdz sīkumam bija iestudēts. Es tur knapi esmu redzama – bet man bija jātaisa meitenei mati. Nabadzīte. To kadru filmējām vairāk kā stundu – un viņas mati pamatīgi cieta 😃

Nākamais – viens no sarežģītākajiem kadriem – Kur es metu Ivanam fēnu. Izskatās super easy, vai ne? Mēs trenējāmies kā minimums 50 reizes! Vads ķērās, fēns sagriezās, pašam griežoties – fēns aizlidoja.

Un tagad seko viens no episkākajiem brīžiem manā dzīvē! Lai gan ļoti ikdienišķs..

Marty Kudelka bija mans fēna mešanas skolotājs.

Godfather of Dance!

Nu kā es to vispār kādreiz dzīvē varētu iedomāties? Filmēties vienā video kopā un vēl būt vienos titros! Ar Marty! Kad rakstīju Bucket list – Bentley iegāde šķita reālāka.

Aizmirsu pieminēt, ka tas organiskais trijnieks – paši visu filmēja, producēja un režisēja. Bez strīdiem – cīņā par labāko kadru.

Arī visi pārējie dejotāji – neviena čīkstieniņa! Pat par to, ka filmēšana vilkās 12h.

Ļoti interesanti šķita fakts, ka vismaz 60 % no dejotājiem, horeogrāfiju iemācījās uz vietas. Ok, tas nav interesanti. Interesanti bija tas, ka tie, kuri zināja, tie mācīja citādāk, nekā oriģināli bija iemācīts. Es redzēju vismaz četras versijas. Bet skatoties video – izskatās tīri sinhroni. Kā?? Visticamāk fakts, ka visi dejojām vienā ritmā līdzīgus soļus dejoja – deva savu.

Kopumā – bija brīnišķīga diena ar pozitīviem cilvēkiem. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka man vispār šāda iespēja tiks piespēlēta. Un ja jūs zinātu ar kādām bailēm es braucu uz turieni… Vismaz 10 reizes pārdomāju un meklēju iemeslus, lai nebraukt. Pat nokļūstot tur, es nespēju atrast ieeju. Domāju, ka tā ir zīme. Bet eņģeļi sniedza man palīdzīgu roku un nogādāja pareizajā vietā, pareizajā laikā.

2017. gada 5.jūnijs

Vlogs nebūs šodien! Rīt/parīt – man ir jāpārvācas. Un lai jūs zinātu cik tas ir laikietilpīgi… Man nav čemodāna! Tas vēl jāsameklē. Vēl jādejo. Un jāelpo.
Viss ok – i’m lovin it! Tik laika nav.

P.s. tie kuri ir izlasījuši manu pēdējo blogu. Maziņš Update!
Es izmantoju padomu! Un treniņā, kura stils man vispār nepadodas un es jūtos kā ēzelis uz ledus – mani paņēma selected – un pateica nenormāli daudz labus vārdus. Tajā selected – es pat pusi horeogrāfiju nenodeju – bet turēju prātā to padomu. Crazy, ne? Teica, lai 2dien esmu treniņā – filmēs!! 🔥

2017. gada 8. jūnijs

Oh, Hi!

Iesaku šo video skatīties no 2:08 !

Representing Ghetto Games Merch !

Bet jā ! Stāsts par šo klasi… Vai jūs redzat, ka mans džemperis ir praktiski pilnīgi slapjš?

Tātad – šo horeogrāfiju mācījāmies tempā, mūzikā – pirmās 20min ! Nenormāli jautri – visa enerģija tiek atdota!

Ū – mūs sāk sadalīt mazākās grupās.

Tātad – pirmā grupa – izsauc mūs, 3 meitenes. Un horeogrāfs dod uzdevumu – sastrādāties kopā – make it yours!

Mēs, protams, sabijušās – saskatamies – ok, let’s do it!

Pilnīgi izgāzāmies 😀 Katra aizmirsām kādu daļu.

Nekas – mums saka – ejat malā trenēties.

Un tad tiek sadalīts šis uznāciens. Saprotam, ka būs filmēšana.

Pirmo reizi izejam cauri, dejojot puskājā. Ok – viss kārtībā.

Filmējam! Visi atdod savu sirdi – var just, ka nedaudz nepārliecinoši – grupā pirms mums, puika, metot salto, kaut kā nepareizi piezemējās, gandrīz nokrīt.

Ir skaidrs – filmējam vēlreiz!

Nu ko – visi viens otru uzkurinam – this is the one!

Visi atdod dvēseli – viss super – no manis jau tik daudz pil ūdens, ka bail paslīdēt uz tā.

Oh.. jāfilmē vēlreiz – ZELTA variants !

Nu ko – visi saņemās – LET’S GO! Ir vēl labāk! Visi lēkā- priecīgi!

Ā nē – filmējam tomēr vēlreiz, kaut kas nenofokusējās.

Šajā brīdī ir tā – ka es nevaru paelpot – mana seja pulsē – visur tek sviedri – elpu nevar ievilkt.

Un te ir pieejam pēdējā reize, kad nofilmējām Platīna variantu!

2017. gada 11. jūnijs

Vēl 40 nodarbības un jau jābrauc mājās…

2017. gada 14. jūnijs

Kalnā kāpt ir grūti. Bet nav lielāka kalna par tevi pašu. /kaut kur pa ausu galam dzirdēju, šodien sapratu.

2017. gada 15. jūnijs

1,5h trenažieru zāle + 5 x 1,5h deju classes.. tas ir 9h fiziskais! Šis ir rekords. Bet vidēji tāpat dienā tās ir 7h!
Un es šodien sabijos par to, ko es Latvijā darīšu? Kurš ir gatavs ar mani lēkāt katru dienu? 😀

Runājot par nopietnām lietām. Lēnā garā sākas atvadīšanās no horeogrāfiem. Tas ir skaidrs, ka man tas ir īpaši emocionāli, bet pagaidām 2 – no kuriem atvadījos – Tony Bellissimo un Phil Wright – bija tik jauki un daudz emocionālāki kā es būtu gaidījusi. Un tas mani vēl saemocionalē (jauns vārds. Es izdomāju). Tie atvadu vārdi – un visi – hope to see you soon, we need to dance together someday, you grow so much, i’m so proud utt. Un es tik – Thank you x 100 ! Uhh, kādas es vēstules vēl šiem personīgi uzrakstīšu… lai saņem čupu ar mīlestību!

Un šodien bija tik īpašs treniņš pie Marty Kudelka! Viņš mācīja oriģinālo Timberleika “My love” dzīvo koncerta versiju (jo nu viņš ir mastermind visām Timberleika kustībām) – un mēs dejojām pa pāriem. Man pilnīgi asara notecēja kad viņš sāka mācīt un piedziedāt “if i write you a symphony” … visa zāle kādas 2 min aplaudēja. Yap – pie diviem soļiem 😀

2017. gada 19. jūnijs

If i could – i would always live by the hills, so that i can go up and realize – how small and mighty at the same time i am. This was one of the coolest moments of my life – to see how sun sets in Hollywood hills, city of angels lights up and in that process … just be NOW!

2017. gada 19. jūnijs

Hands down – Best dance video i ever seen!

Un es nepārspīlēju.

Katrs dejotājs sapratīs un katrs nedejotājs vairāk izpratīs.

Šis man šobrīd ir tik ļoti aktuāli, esot LA, kur katru klasi dejotāji cīnās par vietu, lai tiktu youtube video, ģērbjās uzkrītoši un uzvedās too cool. Un tu tajā iepinies… šķiet, ka tas tiešām ir svarīgi! Un tad arī sāku stresot par selected grupām – ja neesmu tajā, tad domāju, ka esmu lūzere.

Bet comonnn… tam nevajadzētu būt mērķim.

Kāpēc dejot? Lai izteiktos, lai lidotu, lai savienotos ar savu augstāko esību…. būt brīvs.

Un šī pasaule nogalina deju.

Vismaz priekšstatu par to.

Re kā viss sakritis.. šodien arī treniņa stresoju, ka man kaut kas nesanāk un es neatbrīvojos. Uhh , kādu man lekciju nolasīja… jā – man ! Hey, you, what’s your name? Un tad 3 min, visu priekšā mēģināja mani pievērst atpakaļ tam – kāpēc dejot! Un man ir tāds gandarījums, ka arī šādi horeogrāfi te ir.

https://www.youtube.com/watch?v=KPwjQNUPEb0

2017. gada 21. jūnijs

Kādreiz – asaras man bira reizi gadā.
Tagad – dienā vairākas reizes. Gan prieka, gan skumju, gan noguruma, gan pateicības, gan pārdzīvojumu.
Kā te var būt tik iedvesmojoši cilvēki???
Šī vieta noteikti mani ir izaudzinājusi par jūtīgāku cilvēku.
Es tagad saprotu visus ASV realitātes šovus, filmas un vispār cilvēkus – kur ir pārspīlētas emocijas… tās nav pārspīlēta! Tā vienkārši notiek – jo emocijas trako pa amerikāņu kalniņiem!
Mēs pārāk daudz turam iekšā – gan labu gan sliktu. Te viss iet uz āru. Viss!
Un es šo rakstu, jo tikko bija trakākā atvadīšanās no man mīļa cilvēka/skolotāja/dejotāja/mentora.
Vienmēr ir jautājums – Kad tu būsi atpakaļ? Nevis – Vai būsi atpakaļ?
Un man jau žņaudzās sirds pie manas atbildes – I’m not sure if i ever gonna come back….

2017. gada 29. jūnijs

Jā – es esmu atpakaļ.
Zin kā, šķiet, ka esmu pamodusies no brīnišķīga sapņa. Un katru reizi, kad aizveru acis, es ceru, ka atverot – es atkal būtu tur, 9200 km attālumā.
Realitāte ir tāda, ka es sēžu Brīvības/Stabu Coffee inn, ārā ir vājprātīgs sastrēgums, līst lietus – un es esmu pārsalusi. Vai zināji, ka mājās pat turu sildītāju ieslēgtu? Kāpēc šogad tā vasara šādi izdarās? Ok, tas nav svarīgākais.
Man ir bail no vienas lietas… un tā jau notiek.
Atgriežoties – es atgriežos vecajā vidē pie veciem paradumiem. Manā realitātē – laiks bija apstādināts uz 3 mēnešiem, un tagad tas turpinās no vietas, kur to pieturēju. Nepatīk. Pūciga esmu.
Mentāli biju pilnīgi citā frekvencē, bet ielidojot Latvijā, atgriežos atpakaļ uz veco. Ko darīt, kā darīt?
Man ir sevi jāpiespiež turpināt iesāktos paradumus, bet tā ir tāda enerģijas tērēšana!
Varbūt tā arī ir taisnība, ka mūsu zeme izstaro šo enerģiju – negativitāte, slinkums, skaudība, bezcerība. Es, protams, pārspīlēju, bet mazās devās to atkal jūtu, lai gan pirms tam VISPĀR nejutu šīs īpašības.
No pozitīvās puses – man šajā frekvencē kreativitāte trako! Tur es to noliku malā un kļuvu par skolnieku. Kā esmu šeit – mainu cepures, atgriežos skolotājas un radītājas lomā.
Tagad ir laiks pēkšņai tēmas maiņai. Lasot tālāk, sapratīsi, ka tā ir ļoti saistīta ar iepriekš uzrakstīto.
Es ļoti daudz domāju par to, kā strādā deju studijas. Man bija brīnišķīga iespēja arī ASV apskatīt to uzbūvi. Es nebiju parasts skolnieks – es vēroju katru darbību, kā šie reklamējas, kā izturas, ar kādu mērķi strādā, ko un kā saka, kam kalpo un kas notiek kopumā.
Tas ietekmēs manu nākamo lēmumu. Mainīties ir grūti, it īpaši ja 10 gadus ir iestrādātas tradīcijas.
Tad nu lūk – no šī gada septembra – es vairāk netaisīšu studijā pamatsastāvu, izlasi vai kā tev to ērtāk saukt. Nē, nepārproti – līderi būs. Es šo paeksperimentēšu līdz jaunajam gadam, vai nākamajam gadam… vai vienmēr.
Es saprotu, uzreiz tik daudz jautājumi – Bet kā ar izaugsmes iespējām? Kur tiekties? Kas uzstāsies pasākumos? Kas piedalīsies sacensībās? Kā ar ģimenisko sajūtu? Utt.
Es netaisos to mainīt. Es vēlos nedaudz pamainīt sistēmu.
Tad nu lūk plāns:
Manās interesēs nav sacensības. Kā arī TV. Kā arī kaut kādi pasākumi, kuros uzstāties pieredzes dēļ. Es vēlos radīt. Es vēlos veidot. Atskatoties – man tas ir tik maz izdevies, jo vienmēr ir kāds pasākums, vai uzstāšanās, vai sacensības. Tik daudzus gadus es dzīvoju haosā. Un tie ir bijuši labākie mani dzīves gadi.
A tagad – es morāli to vairāk nespēju.
Man vajag kreatīvo brīvību, lai varētu attīstīties.
Tātad – man būs tuvākie cilvēki/līderi/dejotāji – ar kuriem es strādāšu. Un ja man vajadzēs, es labprāt izmantotu citu studiju dejotājus – ja tas atbilst konceptam. Ja ir pasākumi – savākt cilvēkus, kuri ir atbilstoši darbam – nevis 3 ir atbilstoši un 2 ir paņemti, jo vajag skaitam.
Es labprāt staigātu apkārt un dalītos ar savu pieredzi – droši. Man šķiet, ka es kaut ko zinu. Vispār – katrs cilvēks, ko mēs satiekam, zina kaut ko tādu, ko mēs nezinam.
Par izaugsmes iespējām – es vērošu ar savu aci visus dejotājus – un ņemšu projektos cītīgākos un atbilstošākos tā brīžam vajadzībām (skarbi, jā). Mani treneri, joprojām gatavos grupas sacensībām, BET tikai tad, ja tu to vēlēsies. Ikdienas treniņi būs mācības. Atsevišķi un papildus būs laiki, kad būs sacensību grupu treniņi. Šī ideja man ienāca prātā no Pegijas – jo viņa šo sezonu atsevišķi gatavoja Body Language – kurš izdevās veiksmīgs projekts.
Līdz ar to – es vēlos, lai dejotāji staigā pie dažādiem treneriem, dažādām klasēm un stiliem. Šajā sezonā pievienosim divus jaunus stilus – varbūt pat 3 ! 100% būs Contemporary Fusion un Heels klases, kā arī ļoti gribētu Klasiku – bet tas ir tikai no jums atkarīgs. Ideja ir tāda, ka jums nav iekalti treniņu laiki, bet jūs varat izvēlēties savu grafiku. Līdz ar to, es tagad domāju veiksmīgus risinājumus abonementiem. Būs gan iesācēju klases, gan advencētākas. Un kāpēc gan lai neiesācēji neietu arī pie iesācējiem – es gāju ASV, lai gan es dejoju 15 gadus. Muļķīgi būtu iedomāties, ka mēs kādu brīdi visu zinām par kaut ko konkrētu. Dienas mainās – informācija mainās.
Es ļoti atvainojos par šo garo postu. Esmu pārdomās – un mēģinu radīt labāko formulu – labākai attīstībai. NEJAUC AR ĀTRĀKAI ATTĪSTIBAI! Viss, kas ātri nāk – ātri aiziet.
Šis variants mani noteikti izaicinātu kā horeogrāfi – jo regulārie treniņi mani nedaudz nobeidza ar to, ka es radīju tikai lai BŪTU, nevis, lai eksperimentētu, radītu kaut ko jaunu, izbaudītu. Tāda baigā gaļas mašīna šos 10 gadus bija. Tik maļ un maļ un maļ….
Starpcitu – gandrīz jebkuram vidējam Latvijas dejotājam ir potenciāls izsisties ASV un pasaulē. Es garantēju!
Lai mierīgs vakars 😊
Ar cieņu,
Ieva

2017. gada 27. jūnijs

Thank you, LA!
Thanks for making me a stronger person. For believing, that my dreams already exists, i just have to look up and stop counting dirt under my shoes. Thank u, for believing in ME! And thank you for so many pushes to the right direction, even they felt like the end of the world. I didn’t know, that i could allow myself to dream so big, but you showed me that even the sky isn’t the limit. You led me back to my passion, and didn’t judge me when i was ungrateful – it took time to see clearly. Yes, i know it will change… everything will change with time. Our treasure is NOW. And that was one of the hardest things – to stop thinking about past and wondering about future. Of course, i have to do that also… they are family – union – life. Your land is now soaked with my blood, sweat and tears, and i hope it will help you grow more. Stay humble and patient.
Hope to see you soon,
With love,
Eva.

FOTO: Janeta Jumtiņa

Atstāj komentāru

@ievabiteniece