Laimīgu Jauno Gadu | 5. septembris!

Heyāā!

Laimīgu jauno gadu!

Mulsinoši? Ne man 😊

Man Septembris ir daudz nozīmīgāks par 1. janvāri, jo tad sākas jauna sezona manā darbā, hobijā un man ir dzimšanas diena! Visa sākums!

Šis devītais mēnesis ir ar ļoti labu enerģiju. Astroloģija it īpaši kliedz, ka ir laiks uzsākt kaut ko jaunu, mainīt, atbrīvoties no vecā. Viss notiek septembrī!

Es šogad apņemos sevi gatavot savam lielākajiem sapņiem! Iespējas ik pa laikam atnāk, bet man nav nepieciešamā izglītība, tad man nav nepieciešamās prasmes, tad nav nepieciešamais vecums utt. Tāpēc tagad strādāšu tā, lai nemaz nav nekādu attaisnojumu vai iebildumu. ES būšu gatava un spēcīga. Un ja nebūšu, es vismaz mēģināšu notēlot.

Viss ir manās rokās, tikai manās. Apkārtne var mani pastumt pareizajā virzienā, bet dienas beigās vai es to ievērošu, vai es lieki nepārdzīvošu, vai es neapiešu garām. Tāpēc – turēšu acis vaļā.. es gribēju teikt – aci.

Es pilnīgi jūtu, ka mums visiem šis būs izmaiņām pilns gads. 2018. gada septembrī atskatīsimies, un varēsim teikt – wow, šķiet, ka laiks ir tik ātri paskrējis un nekas nav noticis, bet es te sēžu, un esmu pavisam citādāks cilvēks. Nu – kā jau katru gadu 😊

Pirms gada, es vēl nebiju nopirkusi biļeti uz LA, es vēl nebiju izlēmusi, ka vēlos turpināt dejot, es vēl nezināju, kur manas zināšanas mani aizvedīs.

Tāpēc tas ir satraucoši – jo es zinu – būs vēl iespaidīgāk 😊

Un man ir novēlējums! Atkal no 2013. gada Ievas! Lasot tā gada rakstus, man šķiet, ka es biju īpaši gudra 😀 Lai vai kā – es joprojām piekrītu sev. Tāpēc – lai izdodās:

“Cik daudz tu zaudē – nepajautājot sev interesējošu jautājumu?

Atbildēšu tavā vietā – tu zaudē iespēju uzzināt kaut ko jaunu, ievirzīt dzīvi tā, lai sasniegtu savus mērķus, tu zaudē iespēju attīstīties un tu zaudē sevi.

Pajautājot tu vari zaudēt tieši – NEKO!

Ir sanācis paceļot un pavērot dažādas kultūras – un diemžēl latviešu jaunieši ir viskūtrākie un bez degsmes. Viņos kaut kā ir ieaudzināts, ka labāk ir pastāvēt malā un būt neitrālam – “Ko tad es tur, es jau nekas.” un līdzīgas domas.

Man ir ļoti sāpīgi skatīties, ka daudziem nekas neinteresē, citi ir depresīvi un nomākti, citi vāra sūdus, lai sevi izklaidētu un kādi vēl vienkārši baidās.

Bailes ir visizteiktākais – “Ko par mani padomās? Vai mani izsmies? Kā es izklausīšos, kad to jautāšu? Vai citi būs dusmīgi?”. Diemžēl pārāk daudz domājam par citiem. Bet zini ko – tagad pasēdi un padomā – cik ļoti tev ir svarīgi izpatikt svešiem cilvēkiem? Un vai tas ir saskaņā ar tavām vērtībām un mērķiem? Vai tiešām viņu viedoklis ir noteicošais?

Padomā par to – ka nav viena taisnība – ne kā ģērbties, ne kā uzvesties, ne kā domāt.

Padari sevi unikālu! Un diemžēl tāds tu nekļūsi, ja mēģināsi izpatikt citiem.

Esmu dzirdējusi versiju, ka skolā skolotāji iedzen bailes uzdot jautājumus. Es to saprotu, jo mani skolotāji darīja visu iespējamo, lai es pārstāju dejot – mēģināja ieskaidrot, ka tas nebūs mans darbs un ka neko ar to nesasniegšu un ka tikai pazaudēšu sevi. Man paveicās – man ir iedzimta brīnišķīga īpašība – Spītība.

Vai skolai nebūtu jābūt tai vietai, kur 12 gadu laikā tu saproti, kas TU vēlies būt? Nevis sabiedrība, sistēma vai ģimene to uzspiež?

Esi unikāls, esi spītīgs un zinātkārs! Dažādas zināšanas pavērs tev ceļus uz dažādām iespējām – un par spīti skolotājiem – uzdod tos jautājumus – jo no tā ir atkarīga TAVA nākotne! Un nenodali priekšmetus, kas tev patīk, nepatīk vai būs noderīgi. Godīgi – lai varētu veiksmīgi strādāt savā profesijā – es izmantoju arī ķīmiju un fiziku! Ekonomika pats par sevi saprotams. Arī ģeogrāfija noder runājot ar citu valstu dejotājiem. Bioloģija? Tev ir jāzin kā strādā tavs ķermenis un kā izdzīvo pasaule. Valodas ir svēta lieta – jo vairāk zini, jo vairāk uzzini .

Un kāpēc tu vairāk neesi zinātkārs? Atceries bērnībā, kad tu uzdevi simtiem jautājumu dienā par visu, ko redzi apkārt? Kas ir noticis tagad? Katru dienu pasaule mainās – katra diena ir citādāka! Pasaule ir izveidota tā – ja tu pat katru dienu savā mūžā pamēģināsi kaut ko jaunu – vienalga miljards lietu paliks neizdarītas.

Strādājot ar jauniešiem sanāk cīnīties ar sekām – bet varbūt ir laiks cīnīties ar cēloņiem?

Audzināšana un skola.

Cilvēkiem patīk vainu novelt uz sociālajiem tīkliem, bet STOP! Sociālie tīkli tieši dod iespēju vairāk uzzināt, vairāk plānot un vairāk iedvesmoties.

Palasot dažādus interesantas grāmatas – esmu nonākusi pie tāda slēdziena (mans viedoklis, nav zinātniski apstiprināts):

Bērnam piedzimstot – pirmie gadi ir īpaši svarīgi personības veidošanai. Viņš visu redz, visu dzird visu jūt – un nešķirojot to uzsūc sevī.

Katrs piedzimstam ar kādu īpašu uztveri un talantu – jau pirmajos gados var redzēt, kas bērnam patīk vairāk – dejot, zīmēt, dziedāt, spēlēt instrumentus (sist pa tiem), likt klucīšus utt., un vecāku uzdevums ir šīs pastiprinātās intereses attīstīt. Tā arī izaug zinātkāri jaunieši, kuriem ir mērķi un iemesls cīnīties.

Bet ja vecāki šīs intereses ierobežo un mēģina pievērst kaut kam tādam, kas varētu būt mātes vai tēva nepiepildīts sapnis – jaunieši ir mazāk ieinteresēti tā attīstībā, un tad jau jūs zināt kāds ir scenārijs.

Nebūsim depresīvi – visu var labot!  Galvenais sevi noskaņot un tad tikai cīnīties!

Un, ja tu esi TAS zinātkārais, degošais jaunietis/cilvēks – Es Lepojos! Ir brīnišķīgi dienu iesākt ar domu “YES – atkal jauna diena! Jaunas iespējas! Un es daru to, kas man patīk”! Pielipini šo slimību arī citiem! “

Ar cieņu,

Ieva

Atstāj komentāru

@ievabiteniece