Tā Vienmēr Mani Gaidīja Ar Beznosacījuma Mīlestību

Šī ziņa ir jebkurai cilvēciskai būtnei sūtīta.

Es to izskaidrošu caur deju – bet dejas vietā tu vari likt savu sirdslietu.

Par šo aizdomājos pēc Wade Robson nodarbības. Un tas, ko viņš bija pieredzējis – citādākos apstākļos, pieredzēju arī es.

Kopš sevi atceros, mūzika un deja, manā sirdī ir iedzirkstījusi mīlestību. Maziņš ķipars būdams – es vēlējos būt Michael Jackson videoklipā “Thriller”. Tā ir tik spilgta atmiņa. Es neticu, ka man bija vairāk pa 3 – 4 gadiem. Tāda vecuma bērnam, šāds video vairāk murgus būtu devis. Ne man. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc man nav bail no pārdabiskām būtnēm, tumsas un šausmu filmām kopumā.

Heh.. es tik dīvaini dejoju un izpaudos. Es jutu, ka par mani iesmej. Tas nebija svarīgi.

Tikai 15 gadu vecumā, es uzzināju, ka vispār ir tāda iespēja kā – trenēties dejošanā. Es nezināju, ka kaut kas tāds ir iespējams. Toreiz mums nebija internets, neviens no draugiem nedejoja un neviens no apkārtējiem par to nerunāja.

Un sākās. DEJA. Mana sirdslieta. Tā mani pieņēma, ierāva savā pasaulē un lika justies tur kā mājās. Joprojām liek.

Tā kļuva tik tuva, ka visa mana dzīve mainījās un pakārtojās tai. Tam sekoja sasniegumi, gaismas, skatuves, draudzības, izklaides, kaut kāda mazā slava (kas man toreiz šķita milzīgs sasniegums) un attiecīgi visam – arī mana karjera. Es taču neaugu ar domu – “Kad izaugšu liela, man būs deju studija”. Pat skolā katru dienu atgādināja – “dejošana nevar būt karjera”!

Es joprojām nevēlos būt deju studijas vadītāja, kad izaugšu liela. Tas nav mans sapnis. Bet deja ir manas mājas.

Laikam ejot – visa kā kļuva par daudz. Man sāka šķist, ka tieši deja mani pazudina. Viss gāja uz priekšu, bet ne tā kā es to vēlētos. Tam sekoja pārāk daudz sirds sāpes, nemaz nerunājot par fiziskajām sāpēm. Ķermenis arī vairāk neklausīja kā kādreiz. Es visā vainoju deju.

Skatoties apkārt, es redzēju tik milzīgu talantu jūru un sevi neredzēju tajā.

Saviem tuvākajiem draugiem teicu – Es vēlos šo visu pamest. Un to teicu jau pirms gandrīz 4 gadiem! Es izveidoju galvā plānu, kā lēnā garā no tā atiet. Uzreiz nevarēju – jo deja joprojām bija mājas.

Sarežģījumi turpinājās un laimīgāka nekļuvu. Varbūt uz mirkli, kad atradu kaut ko jaunu kur sevi pazaudēt.

Nē, zina kā – man šķita, ka viss iet uz labo pusi. Es lēnām pārstāju dejot. Pēdējo gadu es to darīju vairāk kā darbu – netrenēju sevi (nebija spēka) , mazāk interesējos par to pasauli, un mazāk redzēju nākotni tajā. Un lēnā garā – deja man vairāk nesniedza prieku. Es nevēlējos uzstāties, man riebās skatīties uz sevi spogulī un katra kustība izraisīja mokas. Ok – viss.

Ir jāatrod spēks kā visu šo pamest un sākt jaunu ceļu.

Tas sāktos ar manu restartēšanās braucienu uz ASV. Lai cik mīļā Latvija būtu – tā mēdz nomākt. Bēgu pretī saulei.

Un zini kas notika? Deja mani sagaidīja ar atplestām rokām. Un tā ir kļuvusi vēl saaudzīgāka un mīļāka pret mani.

Ne jau viņa bija vainīga. Šajā dzīves posmā – es biju mainījusies. Es atradu problēmas nepareizajos cēloņos. Deja vienmēr bija blakus, kad man bija slikti, grūti. Tā vienmēr man palīdzēja. Tā attīstīja mani. Tā vienmēr mani pieņēma ar beznosacījuma mīlestību. Es izdomāju kaut kādus mistiskus noteikumus pret to. Biju nepateicīga. Un es to pametu.

Tad – es nokļuvu pareizajā vietā un pareizajā laikā. Paldies, Eņģeļiem, kas mani te nogādāja.

Tagad ļoti spilgti redzu, ka manas problēmas bija pavisam citur – nepareizos lēmumos, apkārtējos cilvēkos, vidē, uzskatos.

Mūsu sirdslieta vienmēr mūs sagaidīs ar beznosacījuma mīlestību – viss ir atkarīgs tikai no mums. Cik ļoti tai atdosimies – un kā attiecību pamatakmens – uzticēsimies.

Es joprojām nevēlos būt dejotāja, kad izaugšu liela. Es vēlos būt patiesa pret sevi, nest gaismu un mainīt pasauli. Deja ir mans sadarbības partneris.

Nebūsim gļēvi. Sāksim ar patiesību – pret sevi (un tas ir grūti – būt patiesam pret sevi).

Novēlu visiem izslēgt pasaules troksni un viedokļus, un uzgriezt skaļāk sava aicinājuma balsi.

Lai veiksmīga nedēļa,

Ar cieņu,

Ieva.

Foto: Oskars Ludvigs

Vieta: Bold Concept Store

Atstāj komentāru

@ievabiteniece