3 svarīgākās lietas, ko jauniešiem vajadzētu mācīt skolā? | Kartīte Nr.3

Hi! Sveiciens atpakaļ Kartīšu Blogā, kuram joprojām neesmu izdomājusi nosaukumu… 😀 Esi te pirmo reizi? Apstāstīšu īsi, ko mēs te darām:

Ideja ir tāda: Nopirku kastīti ar kartiņām, kur uz 150 no tām ir dažāda tipa jautājumi. Praktiski – tas ir domāts, kad ir iestājies rakstnieku bloks. Un HEY – man tāds bija! Nespēju atrast konkrētu virzību šai lapai.

Tad nu lūk, katru nedēļu (varbūt pat divas reizes nedēļā) – es izvilkšu vienu kartiņu un atbildēšu uz tās jautājumu. Šo kartiņu nosūtīšu arī kādam savam draugam vai paziņam, lai viņš/viņa izsaka savu viedokli. Šoreiz šo jautājumu papildinās Vivita Leismane 😉

Ok – Let’s GO!

______________________________________

Būšu pavisam atklāta – šo rakstu pārrakstīju padsmit reizes. Kaut kā galīgi iesprūdu – pa vidam vēl izdzīvoju māksliniecisko bloku visās sfērās. Pie tam, Vivitas papildinājums šim rakstam ir tik labs, ka pat pilnīgi pietiktu ar to (skaties zemāk). Izglītība ir ļoti svarīga manā pasaulē – es pat varētu sarakstīt grāmatu par to. BET – šobrīd ir sajūta, ka ir jau daudz pateikts un nevēlos vairāk izplūst par šo tēmu. Esmu tiešām daudz un dikti runājusi par izglītības sistēmu un tās problēmām. Jā – ir jāmācās! Un jā – šī brīža sistēma ir novecojusi.

Šoreiz pavisam īsi par, MANUPRĀT, 3 svarīgām lietām, ko jauniešiem vajadzētu iemācīties skolā:

1.Atļaut kļūdīties!

Kā jau visi apzināmies, šī brīža sistēma JOPROJĀM audzina fabrikas strādnieku tautu, kurā visiem jābūt vienādiem un ar vienādām zināšanām. Kļūdīties nozīmē – slikta atzīme, dusmīga skolotāja, pikti vecāki. Jaunieši tiek iebiedēti tik tālu, ka nedara neko ārpus rāmjiem – vai arī boikotē sistēmu ar sevis degradēšanu (alkohola lietošana, smēķēšana, depresija utt.). Ja tu kļūdies – tu esi slikts!

Kā deju pasniedzējai man šī sistēma pilnībā neder, jo – ja tu vēlies iemācīties dejot – ir jābūt atvērtam kļūdām!

Un, ja vēlies dzīvē sasniegt lielus mērķus – IR JĀBŪT ATVĒRTAM KĻŪDĀM! Cik reizes nav bijis tā, ka kļūdoties – ir veidojušās inovācijas.

2.Naudu!

Kā apieties ar naudu, kā maksāt rēķinus, kā krāt, kā tērēt, nodokļu sistēmu – kas ir izdevīgi un kas nav izdevīgi, kur ieguldīt utt. Nauda nevar būt tabu tēma vai virspusēja – cause money rule the world 😊 Jaunības gados sanāca daudz zaudēt – tieši nepārdomības dēļ – tāpēc – māciet naudu!

3.Meditēt!

“Tu esi tas, ko tu domā”. Tavas darbības ir tavas iekšējās pasaules atspulgs. Manuprāt, šāda prakse iedotu skābekli smadzenēm, ļautu labāk koncentrēties mācībām un iemācītu pacietību. Ja man skolā no rīta – 15min būtu maza meditācija un elpošanas vingrinājumi – es noteikti būtu veiksmīgāks cilvēks ātrāk 😊

 

Tavuprāt – kas vēl būtu jāmāca skolā?

 

Šo jautājumu uzdevu arī savai industrijas kolēģei – Vivitai Leismanei, kurai arī šī tēma ir aktuāla:

Vivita Leismane

radošā uzņēmuma Communication ART valdes locekle, projektu vadītāja, svētku režisore

Tavuprāt, kādas ir 3 svarīgākās lietas, ko jauniešiem vajadzētu mācīt skolā?

  • Visupirms – cienīt savus vecākus un cilvēkus kā tādus, it īpaši gados vecākos. Es saprotu, ka ir visi tie pubertātes laiki, kad visus gribas pasūtīt bekot, bet ir svarīgi atcerēties, ka tas spītīgais pusaudžu laiks beigsies un katram pašam būs jāuzņemas atbildība par sadarīto. Es nesaku, ka es pubertātes laikā biju eņģelis. Galīgi nē. Nākot mājās cirtu durvis, burkšķēju uz mammu, gribējās krutākas drēbes un zilas, nevis brūnas acis utt. Bet tikai ar gadiem saproti, ka tas viss ir sīkums un ka vissvarīgākais, kas Tev pieder ir Tava ģimene, Tavi vecāki, māsas un brāļi. Viņi pieņem un mīl, un atbalsta Tevi tāds kāds Tu esi. Un tā būs vienmēr. Nepazaudē viņus, mīli un sargā!

Visvairāk man sāp redzēt to kā jaunieši izturas pret skolotājiem. Piedodiet, ar visiem tiem likumiem jaunieši ir samaitāti. Viņi zina tikai savas tiesības, bet nezin savus pienākumus. Viņi brīvi var pazemot skolotāju un par to nesaņemt sodu. Man tas neliekas pieņemami. Kad es mācījos, tā nebija. Bija disciplīna, bija cieņa un respekts pret skolotāju. Tagad.. Man citreiz bēdīgi uz to noskatīties! Skolotāji nav pelnījuši tādu attieksmi, un arī ne tik zemas algas. Viņi audzina mūsu nākotni, viņi ir tik sasodīti svarīgi, lūdzu mīlēsim un cienīsim viņus. Un pēc gadiem, kad skolas pabeigtas, atceramies un ieejam ciemos apsveicināties. Vismaz es tā vienmēr daru. Atceros savu pirmo audzinātāju un arī pēdējo. Visas man ir mīļas un svarīgas, un visām es skolas salidojumā pieeju klāt un pasaku paldies, ka pacieta mūsu tik daudzos un dažādos raksturiņus.

Un lūdzu, lūdzu palaidiet pensionārus apsēsties sabiedriskajā transportā vai palīdziet pāriet pāri gājēju pārejai. Mīļie jaunieši, saprotu, ka Jums skolas somas smagas un arī ir nogurums pēc skolas, bet padomājiet tālāk – kad Tu būsi pensijā, Tu arī gribēsi, lai Tevi palaiž apsēsties, lai padod roku. Tici man, gribēsi, tāpēc rādi piemēru jaunajai paaudzei ar savu piemēru. Paldies, ja tā dari, ja cieni cilvēkus, ja mīli vecākus un pasaki paldies skolotājām par zināšanām!

 

  • Cilvēcība, empātija, emocijas – man liekas, ka tas viss ir sasodīti svarīgi iemācīt. Ne tikai to, ka Tu esi unikāls cilvēks uz šīs pasaules, bet arī to, ka Tu esi viens mazs smilšu graudiņš šai pasaulē, ka apkārt ir daudz un dažādi cilvēki ar kuriem mums nāksies saskarties, un mums vajadzēs atrast kompromisus, pieņemt citu viedokļus un uzskatus, un, ka tas ir pilnīgi normāli, jo nav pareizas vai nepareizas atbildes, ir katram sava un tas ir normāli.

Empātija un emocijas iet roku rokā. Vismaz es to tā uztveru. Ja Tu mīli cilvēkus, Tu vari “iejusties viņa ādā” un no sirds atbalstīt. Neslēpt rūpes, atbalstu, asaras. Man gribētos, lai cilvēki vairāk dalās ar savu mīlestību un nebaidās dalīties. Protams, mums visiem azotē ir negatīvas pieredzes, pāridarījumi utt., bet nedomājam par to, koncentrējamies uz labo, uz pozitīvo, esam labi, darām labus darbus. Man gribētos, lai Latvija ir viena laba valsts kur dzīvot un audzināt bērnus. Man gribētos, un vienīgais, ko es varu darīt, ir rādīt savu personīgo piemēru, neslēpt emocijas, būt saprotošai un uzklausīt cita sāpi, atbalstīt, ja varu. Neslēpt to sāpi un runāt, tici man, tas ir ļoti liels solis tam otram cilvēkam, tāpēc atbalsti, ļauj izrunāties. Lai mazāk uz pasaules ir norūpējušies, depresīvi cilvēki, lai mazāks ir tas lielais pašnāvību skaits..

Un ja redzi pensionāru, kam pie veikala kases pietrūkst naudiņa, lai norēķinātos par pirkumu, lūdzu piemet viņam. Jā, viņš sākumā neļaus un nepieņems, bet esi uzstājīgs un Tu būsi iepriecinājis kādu cilvēku. Es tā daru regulāri. Un zinu, ka viss labais dubultojas un atnāk atpakaļ. Un sliktais arī atnāk tikpat daudz, tāpēc labāk darīt labu!

 

  • Ticiet tam, ka viss ir un būs Tavās rokās. Neviens mistisks rūķītis neatnāks un rokās Tev neiedos ne darbu, ne algu, ne panākumus. Tev pašam pie tā būs jāstrādā savām rokām, ķermeni, smadzenēm. Un nekas nenotiks uzreiz. Neceri uz ātru rezultātu. Viss lielais nāk lēnām un pakāpeniski. Nepadodies pie pirmajām grūtībām! Tici sev un saviem sapņiem.

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka pie manis praksē regulāri nāk jaunieši un es redzu viņu attieksmi, viņu dzīves uztveri. Viņi grib, lai viss notiek ātri, lai ir ātri panākumi un nauda. Bet dzīvē tā nenotiek. Es pie savas karjeras strādāju katru dienu desmit gadus. Un tikai pēc desmit gadiem es jūtos stabili nostabilizējusies savā lauciņā. Man ir savs uzņēmums, savi projekti, klienti, savas darba laiks, sava pieaugušā cilvēka dzīve, kas ir forši, bet citreiz atceroties bezrūpīgos skolas laikus, gribētos tajos atgriezties. Novērtē to laiku. Novērtē jebkuru laiku un dienu! Tā ir unikāla un otra tāda nebūs. Lai Tev izdodas! Galvenais – nebaidies. Riskē un piepildi savus sapņus. Dzīve ir viena. Tev jāveido sava dzīve tā, lai tajā Tu justos laimīgs, tāpēc esi laimīgs – sāc ar sevi! Vienmēr sāc ar sevi.

 

Titulbilde – Kristaps Vanags

 

Atstāj komentāru

@ievabiteniece